01.11.2018: Finanšu pakalpojumi un apdrošināšana aviācijā

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir aviācijas finanšu pakalpojumi un apdrošināšana. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (01.11.2018) tika apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem attīstības virzieniem:

  1. Finanšu sektora pakalpojumi esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai.

  2. Finanšu sektora pakalpojumi jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai aviācijas nozarē.

Atbilstoši 2016.gada datiem, aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums veidoja apmēram 1,1 miljardu EUR. 2014.gadā aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts iekšzemes koppdrodukta (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme-tūrisms, pasta darbība), kas ir līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, ko nosaka šādi galvenie faktori:

Mobilitātes nozīmes pieaugums starptautiskajā biznesā un gaisa transporta kā ātrākā transporta veida attīstība. Aviācijas nozare ir viena no pasaules visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm. Šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas un tiks nodrošināti ilgtspējīgi vides risinājumi (CO2 emisiju samazinājums). Atbilstoši EUROCONTROL ilgtermiņa prognozei lidojumu skaits 2035.gadā būs par 50% lielāks nekā šobrīd;

E-komercijas attīstība (globālie tirdzniecības uzņēmumi Amazon, Alibaba u.c.), nodrošinot preču piegādes no Austrumāzija (Ķīnas) uz Eiropu un ASV. E-komercijas uzņēmumu stratēģija paredz piegāžu nodrošināšanu klientiem 72 stundu laikā no pasūtījuma veikšanas brīža. Šis biznesa modelis paredz aviācijas kravu pārvadājumu strauju attīstību un reģionālo loģistikas centru izveidi atbilstoši klientu apkalpošanas areālam. Tas paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā;

Lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Rīgu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. 2018.gadā Rīgas lidosta piedāvā lidojumus uz 100 galamērķiem, nodrošinot Latvijas savienojamību ar galvenajiem biznesa centriem Eiropā un attiecīgi tālāk pasaulē;

Jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana, kur vairāki Latvijas uzņēmumi (SIA “SPH Engineering”, SIA “UAV Factory”) ir pasaules tirgus līderi savos tirgus segmentos.

Rīcības virziens: finanšu sektora pakalpojumi esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai

Latvijas aviācijas nozare ir fragmentēta. To veido uzņēmumi, kas ir globālā tirgus dalībnieki, un vienlaikus uzņēmumi, kuri darbojas vietējā tirgū. Pieaug jaunuzņēmumu skaits, it sevišķi tālvadības gaisa kuģu apakšnozarē, kas jau tuvāko 5 gadu laikā būtiski izmainīs tehnoloģiskos procesus daudzās tautsaimniecības nozarēs pasaulē.

Atbilstoši 2016.gada datiem Latvijas aviācijas nozares pievienotās vērtības lielāko īpatsvaru veido divi uzņēmumi:  AS “Air Baltic Corporation” (26%) un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (21%).

Lidsabiedrību aktīvu lielāko daļu veido gaisa kuģi, kuru vērtība airBaltic gadījumā pārsniedz miljardu EUR. Konsultējoties ar nozares ekspertiem ir secināts, ka Latvijas kredītiestādēm nav nepieciešamās kompetences un kredītresursu, lai finansētu šādus darījumus. Tāpat, ir jāņem vērā kredītriski, jo aviācijas nozares aktīvi ir salīdzinoši dārgi un mobili. Tādēļ, lidsabiedrībām savas pamatdarbības finansēšanai ir jāaizņemas starptautiskajos tirgos, t.sk. jāpērk arī aktīvu apdrošināšanas pakalpojumi. Vienlaikus Latvijas kredītiestāžu piesardzīgā attieksme ir novērojama ne tikai attiecībā uz gaisa kuģu iegādi, bet arī citu (vietēja rakstura) aktīvu izvietošanu, piemēram, ar pamatdarbības nodrošināšanu saistīta būvniecība.

Ņemot vērā lielāko Latvijas aviācijas nozares dalībnieku dalību globālajā tirgū, aktuāls ir jautājums ne tikai par atsevišķu uzņēmumu, bet par Latvijas aviācijas nozares “kredītreitingu”. Viens no būtiskiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē gaisa kuģu iegādi, īpašumtiesības, reģistrāciju, ieķīlāšanu u.c. aktīvu iegādes un finansēšanas jautājumus, ir 2001.gada 16.novembra Keiptaunas konvencija. Latvija līdz šim nav izpildījusi visas iepriekš minētajā konvencijā noteiktās saistības (problēmu risināšanā šobrīd ir iesaistījusies Satiksmes ministrija), kā rezultātā lidsabiedrībām ir kredītresursu ierobežojumi un pieaug aizņemšanās izmaksas starptautiskajos finanšu tirgos. Turklāt, radot aviācijas uzņēmumiem labvēlīgāku tiesisko vidi, būtu iespējams panākt starptautisko aviācijas pakalpojumu uzņēmumu (līzinga uzņēmumu u.c.) struktūrvienību pārcelšanu uz Latviju, kas paplašinātu mūsu valsts finanšu sektora ilgtspējīgu attīstību.

Ņemot vērā aviācijas nozares starptautisko raksturu un ģeogrāfiju, Latvijas uzņēmumi daudz sadarbojas ar valstīm ārpus Eiropas Savienības. Ņemot vērā šī gada notikumus Latvijas finanšu nozarē, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (AS “ABLV Bank” likvidācija u.c.), daudziem aviācijas nozares uzņēmumiem nav iespējami, ir apgrūtināti vai sadārdzināti finanšu norēķini ar ārvalstīm. Tāpat, dēļ nepietiekošas finanšu risku izvērtēšanas kapacitātes, vairāki loģistikas tranzīta uzņēmumi bija spiesti pārtraukt savu darbību Latvijā un pārcelties uz kaimiņvalstīm.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Aviācijas nozares uzņēmumu finanšu pieejamības veicināšana, t.sk. kredītiestāžu izpratnes veicināšana par aviācijas biznesa specifiku un saimnieciskās darbības riskiem.

  2. Starptautisko norēķinu sistēmas nodrošināšana pasaules tirgos, kas atrodas ārpus OECD valstīm.

  3. Labvēlīgas tiesiskās vides radīšana un finanšu pakalpojumu attīstība aviācijas nozarē (“Latvija – gaisa kuģu reģistrācijas valsts”).

Rīcības virziens: finanšu sektora pakalpojumi jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai aviācijas nozarē

Kā minēts iepriekš tekstā, dronu aviācija ir visstraujāk augošā aviācijas apakšnozare. Tās īpatsvars tuvāko 10 gadu laikā Latvijā labvēlīgos biznesa apstākļos varētu pārsniegt tradicionālās aviācijas (pilotējamo gaisa kuģu pārvadājumu) īpatsvaru IKP. Vienlaikus lielas perspektīvas ir arī aviācijas kravu pārvadājumu segmenta attīstībai Latvijā, nodrošinot kravu konsolidēšanu Rīgas lidostā un kravu transporta pārvadājumus Austrumu-Rietumu transporta koridorā.

Jaunu biznesa projektu attīstība prasa kapitālieguldījumus un apgrozāmos līdzekļus. Šādu resursu nav lielākajai daļai no Latvijas esošajiem un jaunuzņēmumiem. Savukārt, kredītiestādes atbilstoši savai darbības specifikai nevar uzņemties kredītriskus un kreditēt šādus uzņēmumus bez atbilstoša nodrošinājuma. Līdz ar to, liela nozīme aviācijas biznesa attīstībā ir riska kapitāla fondiem un finanšu instrumentiem, ko Latvijā administrē AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Pozitīvi ir vērtējam fakts, ka Altum kreditē aviācijas nozari (tiešie vai mezanīna aizdevumi sadarbībā ar kredītiestādēm, kredītu garantijas), un vairāki aviācijas nozares uzņēmumi jau ir izmantojuši Altum pakalpojumus (SIA “Air Baltic Training”, SIA “UAV Factory” u.c.). Tomēr, ir jārada papildu iespējas lielu aviācijas nozares projektu kreditēšanai. Tas ir būtiski Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvara 2021.-2027.gadam ietvaros, kas tai skaitā paredz ES fondu finansējumu finanšu instrumentiem.

Tāpat, būtiski ir attīstīt nestandarta aviācijas darbību apdrošināšanas pakalpojumus. Šādi civiltiesiskās, tā arī komerciālās apdrošināšanas produkti varētu veicināt gan tālvadības gaisa kuģu sektora attīstību, tā arī paplašināt piedāvājumu aviācijas kravu loģistikā. Piemēram, vispārējās aviācijas apdrošināšanas vajadzībām varētu tikt izveidotas automatizētas interneta platformas, līdzīgi, kā tad darbojas, piemēram, ASV tirgū.

Objektīvu iemeslu dēļ Latvijas kredītiestādēm ir ierobežota izpratne par aviācijas nozares specifiku, lai gan šī nozare paver lielas attīstības iespējas, it sevišķi vispārējās aviācijas gaisa kuģu līzinga un apdrošināšanas jomā (saskaņā ar pasaules praksi gaisa kuģi ir likvīdi aktīvi, kuros ir izdevīgi ieguldīt naudu). Latvijas finanšu sektora attīstība perspektīva ir tieši vispārējās aviācijas segmentā, jo komerciālās aviācijas gaisa kuģu iegādes finansēšanu lidsabiedrības visdrīzāk veiks starptautiskajā tirgū.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Finansējuma pieejamības nodrošināšana, t.sk. gaisa kuģu līzinga pakalpojumu pieejamība, vispārējās aviācijas pakalpojumu un gaisa kuģu ražošanas attīstībai.

  2. Apgrozāmo līdzekļu pieejamības nodrošināšana esošo produktu pielāgošanai un jaunu produktu attīstībai esošajiem uzņēmumiem, kuriem ir pieprasījums no pasūtītājiem.

  3. Finanšu instrumentu attīstība un pieejamības nodrošināšana liela mēroga aviācijas biznesa projektu attīstībai.

  4. Riska kapitāla pieejamības veicināšana jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai aviācijas nozarē.

  5. Apdrošināšanas risinājumu pieejamības veicināšana, tai skaitā nestandarta risku apdrošināšanas produktu attīstība.

0 views