14.11.2019: Aeronavigācija un ar to saistītie pakalpojumi

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir aeronavigācija un ar to saistītie pakalpojumi. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (14.11.2019) tika apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem rīcības virzieniem:

  1. Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana.

  2. Aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveide.

Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” (LGS).   Uzņēmuma darbība tiek īstenota atbilstoši vienotās gaisa telpas ieviešanas programmas (ESSIP) nosacījumiem. Programmas nolūks ir nodrošināt saskaņotu un nepārtrauktu Eiropas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju attīstību. Pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā (2018.gada prognoze līdz 7 miljoni pasažieru) nav iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Līdz ar to, ir pamats uzskatīt, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. LGS nepārtraukti turpina pilnveidot gaisa satiksmes vadības, sakaru, navigācijas, novērošanas un aviācijas meteoroloģijas pakalpojumu kvalitāti un drošumu. Tai skaitā nepārtraukti notiek darbs pie jaunu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas uzņēmuma darbībā, kā arī īpaša vērība tiek pievērsta personāla kvalifikācijas uzturēšanai un pilnveidošanai.

Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai. Uz šo brīdi ir definējamas vairākas gaisa satiksmes vadības (GSV) pakalpojumu lietotāju grupas, kurām tiek nodrošināti atšķirīgi pakalpojumi un tehnoloģiskais nodrošinājums:

  • Tranzīta pārlidojumi;

  • Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājums;

  • Aeronavigācijas nodrošinājums reģionālajos lidlaukos;

  • Vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošana;

  • Militārā aviācija.

Papildus iepriekš minētajam strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu (turpmāk tekstā – TGK) jeb dronu izmantošana. Tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, kā rezultātā TGK vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi izmantos vienotu gaisa telpu savu funkciju nodrošināšanai. Šajā sakarā īpaši ir jāņem vērā, ka, TGK izmantošana ir paredzēta plašam lietotāju lokam, kā rezultātā ir jānodrošina lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, kā arī ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Rīcības virziens: Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana

Efektīvi aeronavigācijas pakalpojumi un konkurētspējīgi izcenojumi ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas konkurētspējas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīva tiek realizēta ar nolūku būtiski palielināt Eiropas gaisa telpas kapacitāti, vismaz uz pusi samazināt gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) izmaksas, desmitkārt paaugstināt drošību un samazināt ietekmi uz vidi, tomēr, pretēji gaisa telpas lietotāju vēlmei samazināt aeronavigācijas izmaksas, aizvien pieaug prasības apmierināt pastāvīgi pieaugošo satiksmes intensitāti un nepieļaut gaisa telpas kapacitātes trūkumu. Tā rezultātā, nākotnes prioritāte aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam ir jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana.

Šai kontekstā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jārēķinās ar būtiskām investīcijām tehnoloģiju modernizācijā, kā arī jāpalielina personāla skaits un kvalifikācija. Līdz ar to, lai saglabātu Latvijas aeronavigācijas uzņēmuma konkurētspēju, ir jāattīsta tehnoloģiskā un operacionālā izcilība. Atbilstoši Eiropas Savienības iniciatīvai ir sagaidāms, ka tiks attīstīts “Funkcionālo gaisa telpas bloku” (FAB) koncepcija, kas ir paredzēta, lai samazinātu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju, to pārstrukturējot nevis atbilstoši teritoriālajai piederībai, bet gan satiksmes plūsmām. Līdz ar to, vienīgi uzlabojot ATM operacionālos procesus un ieviešot progresīvus tehnoloģiskos risinājumus, ir iespējams nodrošināt to, ka LGS varēs ne tikai saglabāt savu darbību esošajā gaisa telpā, bet arī paplašināt darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī sniegt aeronavigācijas pakalpojumus citos pasaules reģionos.

Būtiska gaisa telpas lietotāju grupa, kas ir atkarīga no aeronavigācijas servisu pieejamības, ir vispārējā aviācija. Šī aviācijas segmenta attīstība ir ļoti cieši saistīta ar reģionālo lidlauku mērķtiecīgu un plānotu attīstību. Līdz ar to, ļoti būtiski ir definēt valsts reģionālās attīstības politiku saistībā ar aviācijas un gaisa transporta mobilitātes vajadzībām. Izstrādājot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus, tajos ir jāparedz vajadzība pēc aeronavigācijas nodrošinājuma, kas ietvertu vispārējas aviācijas infrastruktūras attīstības prasības, plānošanas kritērijus, kā arī lietojuma mērķus un prognozēto intensitāti. Ņemot vērā, ka reģionālās aviācijas attīstība galvenokārt risina reģionālās attīstības jautājumus, savukārt, tehnoloģiskais nodrošinājums primāri ir saistīts ar aviācijas drošības aspektiem, ir nepieciešams izstrādāt šo projektu integrētu finansēšanas modeli, kurā tiktu ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses un līdzdarbošanās intensitāte.

Kā atsevišķa pakalpojumu grupa ir izdalāma aeronavigācijas informācijas (AIS) nodrošināšana. AIS izmantotāji ir visi gaisa telpas lietotāji. Šo datu uzturēšana ir viena no valsts pamatfunkcijām, kas ir deleģēta LGS. Ņemot vērā pieaugošo gaisa telpas noslodzi un jaunu AIS datu lietotāju ienākšanu nozarē, īpaša uzmanība ir nepieciešama AIS datu kvalitātes un to pieejamības nodrošināšanai. Tai skaitā, attīstoties modernajām tehnoloģijām, ir jāturpina gan statisko, gan arī dinamisko datu apmaiņas procesa automatizācija un jāattīsta šīs informācijas ērtāki piegādes veidi klientiem.

LGS sniegtie aeronavigācijas pakalpojumi ir vieni no zemākajiem ES dalībvalstīs. Tas ir ļoti svarīgi saistīto aviācijas nozares uzņēmumu attīstībai, jo aeronavigācijas pakalpojumi ir daļa no aviobiļešu kopējās cenas, ko maksā pasažieri. Līdz ar to, airBaltic darbība Rīgas lidostā, kas ir šīs lidsabiedrības bāzes lidosta, ir atkarīga no LGS sniegto pakalpojumu cenām un kvalitātes. airBaltic ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām, pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar LGS.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Plānveidīgas jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādes un ieviešanas turpināšana, lai paaugstinātu aeronavigācijas pakalpojumu efektivitāti un mazinātu cilvēka radītos riska faktorus.

  2. Darbības paplašināšana, ieviešot jaunus pakalpojumus, kā arī attīstot aeronavigācijas pakalpojumu eksportu.

  3. Aeronavigācijas pakalpojumu reģionālās pieejamības nodrošināšana, t.sk. nodrošināšana latviešu valodā nekontrolējamajā gaisa telpā.

  4. Integrētas un savstarpēji aizvietojamas civilās un militārās aeronavigācijas pakalpojumu nodrošinājuma sistēmas izveide.

  5. Konkurētspējīgu aeronavigācijas pakalpojumu cenu nodrošināšana, lai veicinātu komerciālās un vispārējās aviācijas attīstību no Latvijas lidlaukiem.

Rīcības virziens: aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveide​

Pateicoties efektīvai ATM sistēmai, Latvija var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā. Tai skaitā, jaunu tehnoloģiju un kompetenču attīstībai ir iespējams piesaistīt gan ES fondu līdzekļus, gan arī iesaistīties starptautisku projektu vadīšanā, kas var nodrošināt papildu finansējumu arī LGS un to apkalpojošiem uzņēmumiem.

Vērā ņemams ATM pakalpojumu attīstības potenciāls ir civilās un militārās aeronavigācijas sadarbības projektu attīstībā. Šādas sadarbības ietvarā varētu veicināt aeronavigācijas personāla aizvietojamības un atbalsta funkcijas. Papildus iepriekš minētajam, šādu projektu ietvaros būtu jāveido zinātniski-tehniskā bāze jaunu aeronavigācijas projektu ieviešanai Latvijā.

Kvalificēta personāla pieejamība ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti un gaisa telpas kapacitāti. Ņemot vērā, ka gaisa satiksmes dispečeru licence ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā, atbilstoši Komisijas Regulai 2015/340 (2015.gada 20.februāris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem, ir jāievēro ne-diskriminācijas, pārredzamības un proporcionalitātes principi attiecībā uz valodas prasmes prasībām, lai vecinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, vienlaikus garantējot drošību. Savukārt, Latvijas republikā šī regulas norma netiek ievērota, jo angļu valodas lietojums nav tiesiski noregulēts. Šāds secinājums izriet no Latvijā spēkā esošā amatu un profesiju iedalījuma atbilstoši nepieciešamajām valsts valodas prasmju līmenim un pakāpei. Piemēram, gaisa satiksmes vadības dispečers (3154 03) ir iekļauts speciālistu kategorijā, kurai nepieciešama augstākā valodas zināšanu līmeņa 1.pakāpe (C1).

Vispārējās aviācijas vajadzībām ir nepieciešams veicināt LGS un pilotu skolu sadarbību. Tas ir sevišķi svarīgi jauno pilotu sākotnējai sagatavošanai un izpratnes veidošanai par gaisa telpas infrastruktūras uzbūvi un ar to saistītajām procedūrām. Tai skaitā, ir jāuzlabo lidojumu informācijas nodrošinājums vispārējās aviācijas lidojumiem nekontrolētā gaisa telpā, dodot iespēju pilotiem izmantot valsts valodu radio apmaiņā.

Balstoties uz esošajām kompetencēm, Latvija var nodrošināt vadošu lomu t.s. Unmanned Traffic Management (UTM) koncepcijas un procedūru izstrādē. Šis ir jauns aeronavigācijas segments, kuram ir jābūt plaši pieejamam un nodrošinātam ar aktuālu gaisa telpas informāciju, automātisku lidojumu saskaņošanas platformu, tiešsaistes kontroli un integrāciju ar jau esošajām ATM aviācijas sistēmām. Dinamiski attīstoties TGK sistēmām, ir jārod jauni risinājumi, kā rezultātā tiks nodrošināta vienota gaisa telpas izmantošana gan TGK lidojumiem, gan arī pilotējamo gaisa kuģu aviācijai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Aeronavigācijas speciālistu (ATSEP un ATCO) apmācību eksporta pakalpojumu attīstība.

  2. Aktīva iesaistīšanās SES, SESAR un FAB iniciatīvās, lai veicinātu Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu eksportu;

  3. Aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšana TGK;

  4. Sadarbības veicināšana ar pilotu apmācības centriem.

11 views