17.07.2018: Aviācijas izglītība un nodarbinātība

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiskajām tēmām (prioritātēm) ir cilvēkresursu attīstība. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (17.07.2018) tika apskatīti šobrīd Latvijas aviācijas nozarei svarīgākie cilvēkresurssu attīstības jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši trim attīstības virzieniem:

  1. Aviācijas izglītības pieejamības nodrošināšana.

  2. Aviācijas izglītības kvalitātes paaugstināšana.

  3. Aviācijas izglītības eksporta veicināšana.


Rīcības virziens: aviācijas izglītības pieejamības nodrošināšana

​Latvijas aviācijas nozares lielākie darba devēji ir AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic). VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Latvijas aviācijas nozarē pastāvīgi ir nodarbināti vairāk kā 4400 augsti kvalificēti un labi atalgoti darbinieki.

Galvenās aviācijas nozares profesiju grupas, kurām ir nepieciešama ilglaicīga un salīdzinoši dārga apmācība, ietver gaisa kuģu pilotēšanu, gaisa satiksmes vadību un kontroli (ATM/ATC), gaisa kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu (MRO), lidlauku ekspluatāciju, kā arī gaisa kuģu virszemes apkalpošanu. Pēdējā laikā aizvien lielāku aktualitāti iegūst arī dronu aviācija. Šo profesiju apguvei ir nepieciešams iegūt augstāko izglītību (pārsvarā 1. un 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību).

Aviācijas izglītības ieguve ir salīdzinoši dārga un specializēta. Viena speciālista apmācība darba devējam vai studentam izmaksā robežās no EUR 70 000 līdz EUR 100 000, kas ietver gan akadēmiskās zināšanas, tā arī praktisko apmācību noteiktas kvalifikācijas un licences iegūšanai. Turklāt, Latvijas aviācijas darba tirgus katrā atsevišķā apmācību segmentā ir salīdzinoši neliels. Neskatoties uz to, pēdējo 10 gadu laikā gan pasaules, gan Latvijas aviācijas nozare piedzīvo strauju izaugsmi, ko galvenokārt ietekmē pasažieru gaisa pārvadājumu apkalpošana. Tiek prognozēts, ka nozares augsti kvalificēto speciālistu iztrūkums Baltijas jūras reģionā var sasniegt līdz 25% no darba devēju faktiskā pieprasījuma. Līdz ar to, ir sagaidāms pieaugošs spiediens uz darba atalgojumu un lēnāka paaudžu nomaiņa darba tirgū. Jāņem vērā, ka procesu automatizācija aviācijā galvenokārt samazinās pieprasījumu pēc mazkvalificēta darbaspēka, bet licencētajās profesijās (gaisa kuģu piloti, gaisa satiksmes dispečeri, aviācijas inženieri u.c.) pieprasījums turpinās pieaugt.

Dinamiskas attīstības un globālās konkurences apstākļos aviācijas nozares uzņēmumi ir ieinteresēti rīkoties savlaicīgi un “atrasties notikumu priekšgalā”. Lai nodrošinātu iepriekš sasniegto izaugsmes dinamiku, paši aviācijas pakalpojumu sniedzēji ir spiesti veidot savus apmācību centrus un individuāli risināt ar to saistītos finansējuma jautājumus. Uzskatāmākais piemērs ir airBaltic mācību centrs, kas sagatavo apmēram 100 gaisa kuģu pilotus gadā. Atsevišķām aviācijas apakšnozarēm (piemēram, gaisa kuģu pilotēšanai) nav iespējams nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu no Latvijas rezidentiem, jo specifiskās atlases prasības rada nepieciešamību veikt potenciālo studentu atlasi lielākā ģeogrāfiskajā areālā (vismaz Baltijas valstu līmenī).

Aviācijas izglītības pieejamību ierobežo arī finansējuma pieejamība potenciālajiem studentiem, kuri vēlas apgūt ar aviācijas nozari saistītās profesijas. Kredītiestādes ir piesardzīgas aviācijas studiju kreditēšanā, jo tām ir nepieciešamas garantijas, ka aviācijas izglītības iestādes spēs nodrošināt darba tirgum atbilstošas studiju programmas, savukārt studenti iegūs nepieciešamo izglītību (t.i., nepārtrauks studijas).

Ņemot vērā, ka aviācijas izglītība ir dārga, un aviācijas darba tirgū ir konkurence globālā mērogā, ir jārada aviācijas izglītības sistēma, kas nodrošina resursu efektīvu izmantošanu un izglītojamo profesionālās karjeras turpināšanu Latvijas aviācijas uzņēmumos.

Latvijas aviācijas domnīcas eksperti uzskata, ka Latvijas valstij ir jāveicina gan privātās, tā arī valsts aviācijas izglītības attīstība, mazinot birokrātiskos šķēršļus un nodrošinot nepieciešamo atbalstu, kur tas ir iespējams. Būtisks priekšnosacījums nozares sekmīgai attīstībai ir atbalsta mehānismu nodrošināšana vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Gaisa kuģu darbība nav iespējama bez apmācītiem un sertificētiem pilotiem. Šobrīd, pilotu apmācība Latvijā ir salīdzinoši dārga, tāpēc vispārējās aviācijas piloti dod priekšroku apmācībām ārvalstīs, kur apmācības var veikt lētāk un ātrāk (pateicoties mēroga efektam un labvēlīgai nodokļu politikai). Tomēr, Latvijā darbojas vairākas pilotu apmācību skolas, kā arī 2017.gadā darbu uzsāka Liepājas lidlaukā strādājošā airBaltic pilotu skola, kas sagatavo komerciālās aviācijas gaisa kuģu pilotus tikai airBaltic vajadzībām. Latvija ir nevienlīdzīgas konkurences situācijā ar citām Eiropas Savienības valstīm, jo vairākās no tām (piemēram, Slovākijā) vispārējās aviācijas pilotu apmācības pakalpojumiem piemērotā PVN likme ir 0% (Latvijā 21%).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Izveidot aviācijas izglītības finansēšanas modeli atbilstoši aviācijas apakšnozaru specifikai (t.sk. izmantojot valsts garantētu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu), kas veicina nepieciešamā speciālistu skaita piesaisti Latvijas aviācijas uzņēmumiem un veicina vietējo speciālistu iekļaušanos Latvijas aviācijas darba tirgū.

  2. Sakārtot tiesisko vidi, lai valsts valodas lietojamība nav šķērslis augsti kvalificētu speciālistu apmācībai un piesaistei darbam Latvijas aviācijas uzņēmumos.

  3. PVN likmes samazināšana pilotu apmācības pakalpojumiem, lai nodrošinātu Latvijas pilotskolu konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Rīcības virziens: aviācijas izglītības kvalitātes paaugstināšana

​Latvijas izglītības iestādes šobrīd ne tikai nespēj pilnvērtīgi nodrošināt darba tirgum vajadzīgos speciālistus nepieciešamajā apjomā, bet arī aviācijas nozares darba devējiem nereti ir jāturpina darbinieku profesionālās meistarības pilnveide darba vietā. Aviācijas bizness mainās ļoti dinamiski, kā rezultātā izglītības iestādes nespēj apmierināt darba tirgus pieprasījumu pēc kvalitatīvi apmācītiem speciālistiem. Ņemot vērā, ka aviācijas izglītība Latvijā tiek nodrošināta gan no valsts budžeta, gan privātajiem līdzekļiem, ir jānodrošina, ka visas ar aviācijas nozari saistītās studiju programmas nodrošina augstu izglītības kvalitāti atbilstoši nozares labas prakses standartiem.

Ņemot vērā ievērojamās aviācijas speciālistu sagatavošanas izmaksas, ir svarīgi studiju sākumposmā izvēlēties studentus, kuru kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmes) un spējas atbilstu izvēlētajai profesijai. Savukārt, iegūstot zināšanas un pieredzi izvēlētajā aviācijas nozares profesijā, ir būtiski saglabāt iegūto cilvēkkapitālu aviācijas nozares uzņēmumos (daļai no aviācijas nozares profesijām ir ierobežots darba dzīves ilgums).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Pilnveidot aviācijas izglītības saturu, lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību aviācijas apakšnozaru specifiskajām vajadzībām un radītu karjeras attīstības iespējas aviācijas nozares darbiniekiem, mainot profesiju aviācijas nozarē darba dzīves laikā.

  2. Izveidot profesionālās orientācijas sistēmu aviācijas nozarē, kas pirms studiju uzsākšanas palīdz veikt efektīvu studentu atlasi, kā arī vecina studentu interesi par aviācijas nozaru studiju laikā, lai nākotnē samazinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos riskus.

  3. Obligātās prakses prasības ieviešana studiju programmās un prakses vietu nodrošināšana Latvijas aviācijas nozares uzņēmumos studiju laikā.

  4. Veicināt aviācijas augstākās un profesionālās izglītības studiju programmu konkurenci, piešķirot valsts budžeta finansējumu aviācijas nozares studiju programmām konkursa kārtībā.

  5. Mārketinga speciālistu sagatavošana preču un pakalpojumu virzīšanai starptautiskajos tirgos (šis rīcības virziens ir jāskata plašākā kontekstā ar citām Latvijas valsts attīstības stratēģijām).

Rīcības virziens: aviācijas izglītības eksporta veicināšana

Latvijā ir bagātas aviācijas izglītības tradīcijas. Pēckara periodā Latvija bija viens no lielākajiem Padomju Savienības aviācijas izglītības centriem. Vairākas augstākās izglītības iestādes, piemēram, Transporta un sakaru institūts (2017.gadā svešvalodā studēja 86% studentu) un Rīgas aeronavigācijas institūts, veiksmīgi eksportē aviācijas izglītības pakalpojumus to valstu studentiem, kuri pārvalda krievu valodu. Tāpat, pieaug arī profesionālās un augstākās izglītības programmu skaits angļu valodā. 2018.gada. 21.jūnijā Saeimas pieņemtie grozījumi Augstākās izglītības likumā, kas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, uzliek par pienākumu Latvijā akreditētām augstskolām īstenot studiju programmas latviešu valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, sākot no 2019.gada 1.janvāra.

Gandrīz 100% no Latvijas privāto augstskolu aviācijas nozares studiju programmu ārvalstu studentiem, kuri ierodas Latvijā, lai iegūtu augstāko izglītību, uzsāk darba gaitas ārpus Latvijas robežām. Papildus tam šie studenti neapgūst vidējās izglītības programmas Latvijā pirms iestāšanās Latvijas augstskolās. Diemžēl Latvijas valsts izvēlētā izglītības politika rada zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un mazina Latvijas aviācijas izglītības eksporta potenciālu. Jāņem vērā, ka izglītības pakalpojumu eksports ir būtisks priekšnosacījums Latvijas aviācijas izglītības zinātniski – tehniskās bāzes attīstībai, kuras galvenie lietotāji ir tieši Latvijā dzīvojošie un strādājošie jaunieši un uzņēmēji.

Līdzīgu viedokli ir izteikusi Privāto augstskolu asociācija, 2018.gada 28.maija vēstulē Saeimai iebilstot pret sasteigtiem un ar ieinteresētajām pusēm neapspriestiem likuma grozījumiem: “Izglītības un zinātnes ministrija nav ne informējusi augstskolas par šāda veida priekšlikuma sagatavošanu, ne apspriedusi ar tām iespējamas studiju organizācijas kārtības izmaiņas. Tāpat nav izvērtētas šāda priekšlikuma negatīvās finansiālās sekas, un ietekme uz uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumiem Latvijā.”

Būtisks priekšnosacījums aviācijas izglītības eksporta veicināšanai ir 0% PVN likmes piemērošana profesionālās izglītības programmām (līdzīgi kā akreditētām mācību programmām). Tas ļautu samazināt apmācību pakalpojumu cenas, padarīt to pieejamāku gan Latvijas, tā arī ārvalstu jauniešiem, kā arī ievērojami palielinātu Latvijas aviācijas izglītības iestāžu konkurētspēju.


Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Izveidot aviācijas nozari atbalstošu nodokļu politiku, kas veicina gan augstākās, gan arī profesionālās aviācijas izglītības pakalpojumu eksportu un uzlabo Latvijas izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju.

  2. Veicināt zinātniski pētnieciskos pārrobežu sadarbības projektus, kas veicinātu augstākās un profesionālās izglītības  zinātniski tehniskās bāzes attīstību Latvijas augstskolās.

  3. Atbalstīt multi-lingvistisku mācību vidi, neierobežojot studiju programmu apguves valodas.

14 views