23.01.2020: Augstskolu un uzņēmēju sadarbība – PRAKSES VIETU PIEEJAMĪBA LATVIJAS STUDENTIEM

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir sabiedrības izglītība un iesaiste darba tirgū. Šis jautājums jau iepriekš ir skatīts 17.07.2018 Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē akcentējot Aviācijas izglītības pieejamības, kvalitātes un eksporta potenciālu. Savukārt, nozares ekspertu domīcā 23.01.2020, piedaloties Nodarbinātības Valsts Aģentūras (NVA) vadītājai E.Simsonei un SIA “CV Online” personāla atlases nodaļas vadītājam K.Kotānam tika apskatīti jautājumi, kas skar jaunatnes iesaisti aviācijas nozarē. Tai skaitā:


  1. Augstskolu iesaiste, - studentu prakse kā instruments mācību procesa stiprināšanai.

  2. Uzņēmēju iesaiste studentu prakses programmās.


Pamatojoties uz nozares ekspertu viedokli, Latvijas Aviācijas Domnīcas nozares eksperti apsprieda attīstības virzienus, kā arī rīcības virzienus to īstenošanai, lai sagatavotu Latvijas Aviācijas Domnīcas viedokļa kopsavilkumu.


Aviācijas īpatsvaram pasaules un arī Latvijas IKP ir tendence pieaugt. Aviācijas nozare ir viena no pasaules visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm. Šī tendence saglabāsies arī vidējā termiņā pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas un tiks nodrošināti ilgtspējīgi vides risinājumi (CO2emisiju samazinājums). Atbilstoši EUROCONTROL ilgtermiņa prognozei lidojumu skaits 2035.gadā būs par 50% lielāks nekā šobrīd[1].


Ņemot vērā aviācijas nozares izaugsmes perspektīvas, ko raksturo lielāko Latvijas aviācijas kompāniju attīstības plāni (tai skaitā, AirBaltic “Destination 2025”, Rīgas lidostas vidējā termiņa stratēģija, Rail Baltica projekta realizācija u.c.), aviācijas nozares uzņēmēji ir ieinteresēti veidot ilglaicīgas sadarbības projektus ar augstskolām un piedāvāt motivētiem jauniešiem iespēju iegūt praktiskas zināšanas dažādās aviācijas apakšnozarēs.


Kopumā, studējošo jauniešu prakses institūts aviācijas nozarē Latvijā ir vāji attīstīts un bieži mācību iestāžu uzdotie prakses uzdevumi neatbilst mācību procesa vadlīnijām. Prakses uzraudzība tiek realizēta formāli, kā arī darba devēji nesaskata saimnieciski pamatotus aspektus, lai iesaistītos savlaicīgā jauniešu apmācībā.


Lai arī kopumā bezdarba līmenis valstī 2019.gadā ir bijis 6,2%, tomēr, ekonomiski aktīvajā Rīgā, kurā ir koncentrēta arī aviācijas nozare, bezdarba līmenis ir vien 4,2%, kas galvenokārt ir strukturāls bezdarbs un faktiski pieejamo darbinieku resurss, kas ir pamatots ar vājo atsaucību uz izsludinātajām darba vietu vakancēm un atbilstoši CV Online viedoklim, ir vēl mazāks.


Pozitīvi ir vērtējams, ka Latvijā ir ļoti zems jauniešu bezdarbs. Vecuma grupā 15 – 24 gadi tas ir vien 2,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita un ir ticams, ka jaunatnes bezdarba tendence Rīgā un tuvākajās pilsētās samazināsies arī turpmāk. Daļēji tas ir skaidrojams ar brīvo darba spēka migrāciju Eiropas Savienībā. Nesaņemot vēlamo darba piedāvājumu vai atalgojumu Latvijā, jaunieši izvēlas doties uz ārzemēm pat ja darba piedāvājums ārpus valsts robežām ir saistīts ar salīdzinoši zemāku prasīto kvalifikāciju un karjeras iespējām.


Savukārt, kvalificētā un darbspējīgā personāla segmentā jaunie speciālisti neseko publiskajam darba tirgus piedāvājumam. Tas rosina darba devējus izmant dažādus motivācijas instrumentus, lai veidotu pozitīvu darba devēja tēlu un maksimāli samazinātu iespējamo darbinieku rotāciju. Līdz ar to, klasiskās darbinieku piesaistes kampaņas ar darba sludinājumiem medijos, vai nodarbinātības portālu izmantošana kļūst aizvien neefektīvāka. Samazinoties brīvā darba spēka pieplūdei aviācijas nozarē ir sagaidāma aizvien pieaugoša konkurences cīņa un pieaugošs spiediens uz atalgojumu, kas nav pakārtots produktivitātei visās kvalifikācijas un vecuma grupās. Realizējoties sliktākajam scenārijam, darba spēka trūkums Latvijā var kavēt nozares izaugsmes un attīstības plānu sekmīgu realizāciju.


Piemēram, jau šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums gaisa kuģu stjuartu grupā, kas atrodas zem vidējā kvalifikācijas līmeņa. Izsludinot vakanci, no 40 amata vietām piesakās vien ap 15 pretendentiem, no kuriem ne visi ir spējīgi izturēt atlases kvalifikācijas prasības. Savukārt, ārvalstu jauniešu piesaistē ir nevienlīdzīgi nosacījumi salīdzinot ar kaimiņvalstu administratīvo un nodokļu regulējumu. Apstāklī, kad darba tirgus faktiski nevar piedāvāt darba rokas, bet ārvalstu darba spēka ieviešana ir apgrūtināta ar apzināti radītiem administratīva rakstura šķēršļiem, zaudētāja būs Latvijas ekonomika, jo tiks palēnināta aviopārvadājumu tīkla attīstība Rīgā, kas inducēti ierobežos citu apkalpojošo nozaru izveidi un attīstību. Kā zināms, viena darba vieta aviosabiedrībā tiešo pakalpojumu segmentā nodrošina 2 darba vietas un vēl vismaz trīs darba vietas tiek radītas pakārtoti, kas izriet no ekonomikas multiplikatora efekta. Līdz ar to, vidējā termiņā Aviācijas nozare nevarēs izvairīties no ārvalstu darba spēka piesaistes. Vienīgi jautājums, vai labuma guvējs no šī darba spēka piesaistes būs Latvijas valsts ekonomika, vai arī personāla nodokļi papildinās kaimiņvalstu sociālos budžetus?


Attīstības virziens: Mācekļu prakses iedibināšana aviācijas nozarē

Vārds “Māceklis” atbilstoši Latvijas akadēmisko terminu definīcijai nozīmē: “Persona, kas apgūst kādu amatu vai darba izpildes iemaņas”.


Jauniešu apmācību iespējas darba vietā Latvijā ir vāji attīstīts un bieži ir vien formāls mācību procesa pielikums. Ir pārrauta saite starp mācību programmu saturu un nozares uzņēmumu pieprasījumu. Augstskolu savstarpējā konkurence nav balstīta uz izglītības programmu kvalitātes principiem, bet galvenokārt notiek cīņa par studentu skaitlisko piesaisti. Tā rezultātā, atsevišķās kvalifikācijas grupās mācību iestādes pat nav ieinteresētas saviem studentiem jau pirmajā kursā sniegt patiesu ieskatu nākotnes darba pienākumos, jo tas var negatīvi ietekmēt jauniešu vēlmi turpināt mācības sākotnēji izvēlētā studiju programmā.


Uzņēmēji ir ieinteresēti ilgstošos prakses līgumos. Ir jāizveido sistēma, kas darba devējam ļautu ar studentu noslēgt mācekļa līgumu (apprenticeship) visā mācību procesā. Tas ļautu savienot profesionālās vai arī akadēmiskās mācības ar daļēju slodzi uzņēmumā. Savukārt, iegūstot diplomu vai kvalifikāciju jaunietis būtu nodrošināts ar stabilu un prognozētu darbu, kas iekļautu jau sākotnēji zināmu atalgojuma plānu un jaunais speciālists varētu pilnvērtīgi turpināt darbu izvēlētajā uzņēmumā profesijā kurā tas ir ieguvis akadēmiskas vai profesionālas zināšanas. Šis ir izaicinājums darba devējiem iesaistīties sadarbībā ar atbilstošām mācību iestādēm un valsts iespēja atbalstīt STEM zinātņu praktisko pielietojumu Latvijas ekonomikā.


Praksei jābūt organizētai noteiktā laikā, noteiktā vietā un jāsasniedz sākotnēji izvirzītais prakses mērķis. Mācekļa prakse būtu sadalāma piecos apmācības posmos: 1) iepazīšanās ar darba organizācijas procesiem, darbs mācību laboratorijās un simulācijās; 2) darbam nepieciešamo pamatprasmju apgūšana (sagatavošanās vienkāršu darba uzdevumu veikšanai); 3) kompleksa procesu un darba organizācijas izpēte un testēšana darba vidē; 4) Praktisku darbu izpilde mentora vai procesu vadītāja uzraudzībā; 5) patstāvīga darbu veikšana, tai skaitā nepieciešamo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu iegūšana. Šai gadījumā, daba devējam būtu jāpiedalās visos prakses apguves posmos, bet praktikanta (mācekļa) nonākšana reālas darba vides apstākļos, kur māceklis spētu radīt pievienoto vērtību, darba devējam būtu finansiāli izdevīga vien ceturtajā un piektajā posmā.


Mācību iestādēm ir jāspēj precīzāk formulēt jauniešiem kādas iemaņas un karjeras iespējas tie iegūs pēc diploma saņemšanas. Tas prasa ciešāku sadarbību starp darba devējiem, to profesionālajām organizācijām, lai jau savlaicīgi tiktu prezentētas un izskaidrotas darba iespējas pabeidzot mācības. Mācekļu sistēmas izveide būtu jāievieš kā obligāta prasība tai mācību programmās, kuras saņem valsts finansējumu. Šāda darba devēju, studējošo un mācību iestāžu sadarbība ļautu samazināt strukturālā bezdarba plaisas un atsevišķu valsts apmaksātu studiju pārprodukciju.


Attīstības virziens: Īstermiņa prakses kvalitātes uzlabošana

Lai veicinātu prakses vietu radīšanu uzņēmumos, ir jānodrošina savstarpēji