23.01.2020: Augstskolu un uzņēmēju sadarbība – PRAKSES VIETU PIEEJAMĪBA LATVIJAS STUDENTIEM

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir sabiedrības izglītība un iesaiste darba tirgū. Šis jautājums jau iepriekš ir skatīts 17.07.2018 Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē akcentējot Aviācijas izglītības pieejamības, kvalitātes un eksporta potenciālu. Savukārt, nozares ekspertu domīcā 23.01.2020, piedaloties Nodarbinātības Valsts Aģentūras (NVA) vadītājai E.Simsonei un SIA “CV Online” personāla atlases nodaļas vadītājam K.Kotānam tika apskatīti jautājumi, kas skar jaunatnes iesaisti aviācijas nozarē. Tai skaitā:


  1. Augstskolu iesaiste, - studentu prakse kā instruments mācību procesa stiprināšanai.

  2. Uzņēmēju iesaiste studentu prakses programmās.


Pamatojoties uz nozares ekspertu viedokli, Latvijas Aviācijas Domnīcas nozares eksperti apsprieda attīstības virzienus, kā arī rīcības virzienus to īstenošanai, lai sagatavotu Latvijas Aviācijas Domnīcas viedokļa kopsavilkumu.


Aviācijas īpatsvaram pasaules un arī Latvijas IKP ir tendence pieaugt. Aviācijas nozare ir viena no pasaules visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm. Šī tendence saglabāsies arī vidējā termiņā pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas un tiks nodrošināti ilgtspējīgi vides risinājumi (CO2emisiju samazinājums). Atbilstoši EUROCONTROL ilgtermiņa prognozei lidojumu skaits 2035.gadā būs par 50% lielāks nekā šobrīd[1].


Ņemot vērā aviācijas nozares izaugsmes perspektīvas, ko raksturo lielāko Latvijas aviācijas kompāniju attīstības plāni (tai skaitā, AirBaltic “Destination 2025”, Rīgas lidostas vidējā termiņa stratēģija, Rail Baltica projekta realizācija u.c.), aviācijas nozares uzņēmēji ir ieinteresēti veidot ilglaicīgas sadarbības projektus ar augstskolām un piedāvāt motivētiem jauniešiem iespēju iegūt praktiskas zināšanas dažādās aviācijas apakšnozarēs.


Kopumā, studējošo jauniešu prakses institūts aviācijas nozarē Latvijā ir vāji attīstīts un bieži mācību iestāžu uzdotie prakses uzdevumi neatbilst mācību procesa vadlīnijām. Prakses uzraudzība tiek realizēta formāli, kā arī darba devēji nesaskata saimnieciski pamatotus aspektus, lai iesaistītos savlaicīgā jauniešu apmācībā.


Lai arī kopumā bezdarba līmenis valstī 2019.gadā ir bijis 6,2%, tomēr, ekonomiski aktīvajā Rīgā, kurā ir koncentrēta arī aviācijas nozare, bezdarba līmenis ir vien 4,2%, kas galvenokārt ir strukturāls bezdarbs un faktiski pieejamo darbinieku resurss, kas ir pamatots ar vājo atsaucību uz izsludinātajām darba vietu vakancēm un atbilstoši CV Online viedoklim, ir vēl mazāks.


Pozitīvi ir vērtējams, ka Latvijā ir ļoti zems jauniešu bezdarbs. Vecuma grupā 15 – 24 gadi tas ir vien 2,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita un ir ticams, ka jaunatnes bezdarba tendence Rīgā un tuvākajās pilsētās samazināsies arī turpmāk. Daļēji tas ir skaidrojams ar brīvo darba spēka migrāciju Eiropas Savienībā. Nesaņemot vēlamo darba piedāvājumu vai atalgojumu Latvijā, jaunieši izvēlas doties uz ārzemēm pat ja darba piedāvājums ārpus valsts robežām ir saistīts ar salīdzinoši zemāku prasīto kvalifikāciju un karjeras iespējām.


Savukārt, kvalificētā un darbspējīgā personāla segmentā jaunie speciālisti neseko publiskajam darba tirgus piedāvājumam. Tas rosina darba devējus izmant dažādus motivācijas instrumentus, lai veidotu pozitīvu darba devēja tēlu un maksimāli samazinātu iespējamo darbinieku rotāciju. Līdz ar to, klasiskās darbinieku piesaistes kampaņas ar darba sludinājumiem medijos, vai nodarbinātības portālu izmantošana kļūst aizvien neefektīvāka. Samazinoties brīvā darba spēka pieplūdei aviācijas nozarē ir sagaidāma aizvien pieaugoša konkurences cīņa un pieaugošs spiediens uz atalgojumu, kas nav pakārtots produktivitātei visās kvalifikācijas un vecuma grupās. Realizējoties sliktākajam scenārijam, darba spēka trūkums Latvijā var kavēt nozares izaugsmes un attīstības plānu sekmīgu realizāciju.


Piemēram, jau šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums gaisa kuģu stjuartu grupā, kas atrodas zem vidējā kvalifikācijas līmeņa. Izsludinot vakanci, no 40 amata vietām piesakās vien ap 15 pretendentiem, no kuriem ne visi ir spējīgi izturēt atlases kvalifikācijas prasības. Savukārt, ārvalstu jauniešu piesaistē ir nevienlīdzīgi nosacījumi salīdzinot ar kaimiņvalstu administratīvo un nodokļu regulējumu. Apstāklī, kad darba tirgus faktiski nevar piedāvāt darba rokas, bet ārvalstu darba spēka ieviešana ir apgrūtināta ar apzināti radītiem administratīva rakstura šķēršļiem, zaudētāja būs Latvijas ekonomika, jo tiks palēnināta aviopārvadājumu tīkla attīstība Rīgā, kas inducēti ierobežos citu apkalpojošo nozaru izveidi un attīstību. Kā zināms, viena darba vieta aviosabiedrībā tiešo pakalpojumu segmentā nodrošina 2 darba vietas un vēl vismaz trīs darba vietas tiek radītas pakārtoti, kas izriet no ekonomikas multiplikatora efekta. Līdz ar to, vidējā termiņā Aviācijas nozare nevarēs izvairīties no ārvalstu darba spēka piesaistes. Vienīgi jautājums, vai labuma guvējs no šī darba spēka piesaistes būs Latvijas valsts ekonomika, vai arī personāla nodokļi papildinās kaimiņvalstu sociālos budžetus?


Attīstības virziens: Mācekļu prakses iedibināšana aviācijas nozarē

Vārds “Māceklis” atbilstoši Latvijas akadēmisko terminu definīcijai nozīmē: “Persona, kas apgūst kādu amatu vai darba izpildes iemaņas”.


Jauniešu apmācību iespējas darba vietā Latvijā ir vāji attīstīts un bieži ir vien formāls mācību procesa pielikums. Ir pārrauta saite starp mācību programmu saturu un nozares uzņēmumu pieprasījumu. Augstskolu savstarpējā konkurence nav balstīta uz izglītības programmu kvalitātes principiem, bet galvenokārt notiek cīņa par studentu skaitlisko piesaisti. Tā rezultātā, atsevišķās kvalifikācijas grupās mācību iestādes pat nav ieinteresētas saviem studentiem jau pirmajā kursā sniegt patiesu ieskatu nākotnes darba pienākumos, jo tas var negatīvi ietekmēt jauniešu vēlmi turpināt mācības sākotnēji izvēlētā studiju programmā.


Uzņēmēji ir ieinteresēti ilgstošos prakses līgumos. Ir jāizveido sistēma, kas darba devējam ļautu ar studentu noslēgt mācekļa līgumu (apprenticeship) visā mācību procesā. Tas ļautu savienot profesionālās vai arī akadēmiskās mācības ar daļēju slodzi uzņēmumā. Savukārt, iegūstot diplomu vai kvalifikāciju jaunietis būtu nodrošināts ar stabilu un prognozētu darbu, kas iekļautu jau sākotnēji zināmu atalgojuma plānu un jaunais speciālists varētu pilnvērtīgi turpināt darbu izvēlētajā uzņēmumā profesijā kurā tas ir ieguvis akadēmiskas vai profesionālas zināšanas. Šis ir izaicinājums darba devējiem iesaistīties sadarbībā ar atbilstošām mācību iestādēm un valsts iespēja atbalstīt STEM zinātņu praktisko pielietojumu Latvijas ekonomikā.


Praksei jābūt organizētai noteiktā laikā, noteiktā vietā un jāsasniedz sākotnēji izvirzītais prakses mērķis. Mācekļa prakse būtu sadalāma piecos apmācības posmos: 1) iepazīšanās ar darba organizācijas procesiem, darbs mācību laboratorijās un simulācijās; 2) darbam nepieciešamo pamatprasmju apgūšana (sagatavošanās vienkāršu darba uzdevumu veikšanai); 3) kompleksa procesu un darba organizācijas izpēte un testēšana darba vidē; 4) Praktisku darbu izpilde mentora vai procesu vadītāja uzraudzībā; 5) patstāvīga darbu veikšana, tai skaitā nepieciešamo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu iegūšana. Šai gadījumā, daba devējam būtu jāpiedalās visos prakses apguves posmos, bet praktikanta (mācekļa) nonākšana reālas darba vides apstākļos, kur māceklis spētu radīt pievienoto vērtību, darba devējam būtu finansiāli izdevīga vien ceturtajā un piektajā posmā.


Mācību iestādēm ir jāspēj precīzāk formulēt jauniešiem kādas iemaņas un karjeras iespējas tie iegūs pēc diploma saņemšanas. Tas prasa ciešāku sadarbību starp darba devējiem, to profesionālajām organizācijām, lai jau savlaicīgi tiktu prezentētas un izskaidrotas darba iespējas pabeidzot mācības. Mācekļu sistēmas izveide būtu jāievieš kā obligāta prasība tai mācību programmās, kuras saņem valsts finansējumu. Šāda darba devēju, studējošo un mācību iestāžu sadarbība ļautu samazināt strukturālā bezdarba plaisas un atsevišķu valsts apmaksātu studiju pārprodukciju.


Attīstības virziens: Īstermiņa prakses kvalitātes uzlabošana

Lai veicinātu prakses vietu radīšanu uzņēmumos, ir jānodrošina savstarpēji saskaņotu un kvalitatīvi sagatavotu prakses nosacījumu un saistīto uzdevumu izstrāde. Uzņēmējiem ir jābūt motivētiem patērēt savu ekspertu laiku un tērēt citus materiālos resursus praktikantu apmācībai, pie nosacījuma, ka darba devējs:


  • Var gūt praktisku labumu no praktikanta ieguldītā darba, kas ir vismaz līdzvērtīgs mentora laika un resursu patēriņam uzņēmumā;

  • Augstskolas mācību programma tieši atbilst nozares vajadzībām un ir iespēja, ka praktikants būs ieinteresēts ilglaicīgās darba attiecībās;

  • Prakses izmaksas sedz trešā puse.


Šai gadījumā darba devēja pienākums būtu apzināt un sistematizēt darbus, ko var deleģēt praktikantiem. Piemēram, lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmumi jau šobrīd sadarbojas ar augstskolām un piedāvā prakses vietas uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Tomēr, beidzoties praksei jaunieši nav ieinteresēti turpināt šos darbus paralēli mācībām, ne arī pabeidzot studijas. Savukārt, ļoti pieprasītas prakses vietas ir vadības un administrācijas līmenī. Savukārt, studentu sagatavotība un teorētiskās zināšanas, lai veiktu praktiskus administratīvus vai izpētes darbus ir ļoti zema. Ņemot vērā, ka studentam nebūs motivācija turpināt darbu iesāktajā prakses vietā, uzņēmēji nav ieinteresēti tērēt savus laika resursus kvalitatīvai mentoru darbībai. Atsaucoties uz uzņēmēju iepriekšējo pieredzi, lielāka atsaucība un ieinteresētība pagarināt prakses līgumus ir tieši ārvalstu studentiem, bet šai gadījumā ir dažādi ierobežojumi gan saistībā ar trešo valstu darbinieku nodarbināšanu, tā arī apgrūtinošas ir valsts valodas prasības. Lai arī aviācijā pamatvaloda ir angļu, tomēr, valsts valodas zināšanas ir noteiktas ar likumu.


Būtisks nosacījums, lai sekmīgi īstenotu praksi, ir kvalitatīvi izvērsts prakses uzdevums, kas atbilst studiju virziena pamatuzdevumiem un vērsts uz komersantam praktiski interesējošu uzdevumu risināšanu vai pienākumu izpildi. Kā pozitīvu piemēru var minēt “Gateway & Partners” Latvijā īstenoto sadarbību ar Stokholmas ekonomikas augstskolu, kuras ietvarā Rīgas lidostā vairākas nedēļas darbojās zviedru studentu grupa. Lai iesaistītos šai projektā Lidostai sākotnēji vajadzēja definēt prakses darba uzdevumu, uzņemties saistības par telpu un mentoru nodrošināšanu. Lidostas sagatavotais darba uzdevums tika pārrunāts ar augstskolas prakses vadītāju un precizēta plānotā darba organizācija. Pētnieciskā darba procesā jaunieši patstāvīgi organizēja savu darbu. Vienīgi, divas reizes nedēļā notika kopīgas sanāksmes ar Lidostas mentoriem. Rezultātā, trīs nedēļu laikā tika radīta projekta prezentācija. Studenti sadarbībā ar savu prakses vadītāju no augstskolas bija spējīgi izvēlēties atbilstošas pētījumu metodes, veikt datu apkopošanu no dažādiem informācijas avotiem, kā rezultātā Lidosta ieguva vērtīgu informāciju savas pamatdarbības nodrošināšanai. Ieguvēji no šīs sadarbības bija gan augstskolas studenti, tā arī Lidosta.


Kā jau tika minēts iepriekš, uzņemoties saistības par prakses vietas nodrošināšanu, uzņēmējiem ir jānodrošina atbilstoši darba apstākļi, lai prakse varētu tikt sekmīgi īstenota. Tai skaitā, jābūt nodrošinātai pieejai korporatīvai informācijai, kā arī prasmju apguve un piekļūšana darba vietai ir jānodrošina gadījumā, ja praktikants ir no cita reģiona vai pilsētas.


Organizējot praksi aviācijas nozarē ir jāņem vērā sagatavošanās periods, kas ietver virkni laikietilpīgu pārbaužu un formalitāšu kārtošanu. Šīm vajadzībām patērēto laiku būtu nelietderīgi ieskaitīt prakses norises termiņā. Atsevišķos gadījumos, īpaši administratīvo profesiju apguvei, praksi būtu iespējams organizēt studentu grupās, kas samazinātu darba devēja laika patēriņu, bet proporcionāli tiktu palielināti ieguvumi no prakses darba rezultātiem. Tāpat, studentiem atnākot praksē uzņēmumā jābūt sagatavotiem un spējīgiem praktiski pielietot mācību procesā apgūtās pētījumu metodes, kā arī vajadzētu būt sniegtai izpratnei par darba drošības un kvalitātes vadības principiem.


Attīstības virziens: Nodarbinātības pieejamības uzlabošana aviācijā

Lai mazinātu ļaunprātīgu sociālo pabalstu izmantošanu, likumdošanā šobrīd ir izmainīta proporcija sociālo iemaksu periodam kurā cilvēks var kvalificēties pabalstu izmaksai. Ja agrāk 12 mēnešu periodā bija jānostrādā 9 mēnešus, tad jaunais regulējums paredz 12 mēnešu nodarbinātību 16 mēnešu periodā. Šai pieejai vajadzētu motivēt darbiniekus būt aktīviem darba tirgū arī vasaras sezonā, kad ir liels pieprasījums būvniecības un sabiedriskās ēdināšanas sektoros. Tomēr, aviācijas nozarē joprojām darba spēka pastiprināts trūkums ir tieši vasaras sezonā, kad ir vislielākā darba intensitāte. Ar to saistītie ietekmējošie faktori ir būtiski pieaugošais atalgojums sezonāliem darbiem ārzemēs un vasaras pieprasījums būvniecībā, kur joprojām ir izteikts “aplokšņu algu” vilinājums. Šai kontekstā ir sagaidāms, ka sākoties vērienīgajiem būvniecības projektiem Latvijā, kas plānoti laikā no 2021.gada līdz 2025.gadam, ierobežotā darba tirgus apstākļos būtiski pieaugs atalgojuma slodze uz darba devējiem. Ņemot vērā joprojām notiekošo darba tirgus sašaurināšanos, kas saistīta ar negatīvo demogrāfiju un jaunatnes migrāciju uz ārzemēm, šāda scenārija attīstība var būtiski kavēt aviācijas nozares attīstību. Šai sakarā arī turpmāk primārs nosacījums, kas motivēs jaunatnes izvēli uzsākt darbu Latvijas aviācijā, būs atalgojums. Atalgojumam aviācijas nozarē ir tendence izlīdzināties ar līdzvērtīgu piedāvājumu citās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr, aizvien pieaugoša loma ir darba videi, apkārtējam iekārtojumam, sociālai komunikācijai, izpratnei par nākotnes karjeras un atalgojuma perspektīvām. Tāpat, pārmērīgs atalgojuma kāpums Latvijas aviācijā var radīt nevienlīdzību publiskā sektora atalgojumā pozīcijās ar augstākām kvalifikācijas prasībām.


Tādēļ, lai veicinātu, Latvijas jauniešu izvēli apbūt aviācijas profesijas un nodrošināt darba spēka pietiekamību, ir nepieciešams turpināt sekmīgi iesāktos skolēnu nodarbinātības projektus un veicināt darba devēju sadarbību ar skolu administrācijām organizējot profilētas karjeras dienas un seminārus skolās, profesionālajās mācību iestādēs un augstskolās. Darba devējiem ir jāuzņemas iniciatīva veikt skaidrojošo darbu, lai radītu izpratni par darbības jomām un nosacījumiem aviācijā.


Piemēram, viens no nodarbinātības riskiem ir nepietiekošas valodu zināšanas. Jaunietis ar angļu un krievu valodas zināšanām daudz vieglāk var integrēties darba tirgū. Savukārt, augsti kvalificētās profesijās (piloti, gaisa satiksmes dispečeri, inženieri u.c.) ir jānodrošina augstākā līmeņa angļu valodas prasme un vēlams vēl vismaz vienas svešvalodas pārvaldīšana. Tāpat, būtiska ir fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Diemžēl, salīdzinoši liels atteikumu skaits darbam aviācijā ir saistīts tieši ar dažādām jauniešu atkarībām, iepriekšējām problēmām ar tiesībsargājošām institūcijām un psiholoģiskā neatbilstība, kas ir izveidojusies skolā vai noteiktā sociālā vidē.


[1] EUROCONTROL. Challenges for Growth 2013. Task 4 European Air Traffic in 2035. Salīdzinājums veikts ar 2012.gadu. EUROCONTROL – Eiropas gaisa satiksmes drošības organizācija.

0 views