29.11.2019: Aviācijas apgāde un saistītās nozares

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir gaisa kuģu būve, remonts un apkalpošana, kā arī aviācijas apgāde un saistītās nozares. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (29.11.2019) tika apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem attīstības virzieniem:

  1. Gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšana.

  2. Eksporta tirgu paplašināšana, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990.gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir izcili piemēri, kas liecina par gaisu kuģu būves attīstības potenciālu.

Piemēram, SIA “LNK Aerospace” (SIA “LNK Group” koncerna meitas uzņēmums), kas veic Krievijas Federācijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu un tika izveidots pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uz Rīgas Civilās Aviācijas Institūta mācību laboratoriju bāzes. Vēl viens piemērs ir SIA “LAS-1”, kas ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Tāpat, Rīgas lidostā darbojas aviācijas pētniecības centrs (APC), kura pamatdarbība ir saistīta ar dinamiskiem izmēģinājumien un jaunu tehnisko apkopju koncepcijas izstrādi gaisa kuģiem (predictive maintenance), kas balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibro-akustisko analīzi.

Savukārt, pēdējo piecu gadu laikā radīts gaisa kuģu ražošanas veiksmes stāsts ir SIA “Pelegrin”, kas ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu “Tarragon”. SIA “Flight Consulting Group”, kurš ir izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru “ATOM” ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem, bet SIA “Airline Support Baltics”, kas uz Latviju dažus gadus iepriekš pārcēlās no Skandināvijas, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Viens no lielākajiem un perspektīvākajiem gaisa kuģu būves un saistīto pakalpojumu attīstības virzieniem ir tālvadības gaisa kuģu pakalpojumi un to ražošana. Šis attīstības virziens nav atsevišķi apskatīts zemāk tekstā, jo tālvadības gaisa kuģiem ir veltīta atsevišķa nodaļa.

Rīcības virziens: gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšana

Gaisa kuģu ražošana ir mašīnbūves apakšnozare, kas, līdzīgi ka lielākā daļa Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu, strādā nišas segmentos. Nišas segmenta specifika ir nestandarta risinājumu nodrošināšana salīdzinoši ātrā termiņā un par konkurētspējīgu cenu. Šādu pasūtījumu izpildei Latvijas gaisa kuģu ražotājiem ir nepieciešami lieli apgrozāmie līdzekļi salīdzinājumā ar uzņēmuma neto apgrozījumu.

Vienlaikus gaisa kuģu būvniecība un remonts ir aviācijas apakšnozare, kuras attīstība ir atkarīga no tā saucamajām “horizontālajām” aviācijas apakšnozarēm: cilvēkresursu attīstības, kā arī finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanas. Piemēram, finanšu līzinga pakalpojumu attīstība varētu ievērojami veicināt iekšējo pieprasījumu pēc vispārējās aviācijas gaisa kuģu ražošanas (šobrīd 100% no Latvija ražotajām “Tarragon” lidmašīnām tiek eksportētas).

Aviācijas ražošanas uzņēmumos strauji notiek paaudžu maiņa. Tā rezultātā ir izteikts kvalificētu tehnisko speciālistu trūkums, kuriem ir piemērotas inženiertehniskās zināšanas un vienlaikus prasmes risināt tehniski sarežģītus inženiertehniskos uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās prasmes veikt atsevišķu bloku nomaiņu vai izpildīt darbus vienīgi standartizētu risinājumu ietvaros.

Kritiska situācija ir vērojama aviācijas pakalpojumu sniegšanas segmentā, kur ir nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks. Ņemot vērā brīvo darbaspēka kustību Eiropas Savienības robežās, mērķa grupā no 20 līdz 35 gadu vecumam ir gandrīz neiespējami piesaistīt personālu, kurš atbilst nepieciešamajām aviācijas drošības un fiziskās sagatavotības prasībām. Situāciju pasliktina arī izteiktais sezonālais pieprasījums vasarā, kad darbaspēks ir nepieciešams arī citās pakalpojumu, kā arī būvniecības nozarēs. Darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm traucē nesamērīgas likumdošanas normas, kuras, ievērojot vienlīdzības principus pret vietējo darbaspēku, nav iespējams izpildīt.

Vietējo ražotāju konkurētspēju varētu veicināt specifisku klasteru veidošana un sadarbība ar saistītām nozarēm gan mašīnbūves un metālapstrādes apstrādē, t.sk. jaunu materiālu pielietošanā, tā arī ciešāka sadarbība ar augstākās un profesionālās izglītības iestādēm. Reģionālā aviācijas klastera ideju jau cenšas īstenot Liepājas pašvaldība: Liepāja ir apstrādes rūpniecības apgrozījuma ziņā otra lielākā pilsēta aiz Rīgas un viena no divām Latvijas pilsētām, kurā darbojas komerciālajiem lidojumiem sertificēts lidlauks.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Sadarbības veicināšana ar alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (akcelerācijas fondiem u.c. finanšu institūcijām), lai nodrošinātu resursus apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un uzņēmumu darbības paplašināšanai. (šī sadaļa ir attiecināma uz Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas finanšu attīstības prioritāti).

  2. Valsts pasūtījuma noteikšana sadarbībā ar valsts pārvaldes un izglītības iestādēm aviācijas nozares studiju programmām un esošo studiju programmu pilnveide, lai nodrošinātu izglītojamo iegūstamo kvalifikāciju atbilstoši nozares pieprasījumam (šī sadaļa ir attiecināma Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas cilvēkresursu attīstības prioritāti).

  3. Latvijas aviācijas klastera izveide, stimulējot starpnozaru sadarbību un veicinot jaunu preču un pakalpojumu izveidi Latvijas industriāli attīstītajās pilsētās.

  4. Atvieglojumu ieviešana sezonālā darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm.

  5. Samazinātās PVN likmes piemērošanas ēdināšanas pakalpojumiem starptautiskajos gaisa pārvadājumos.

Rīcības virziens: Eksporta tirgu paplašināšana, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu​

Viens no Latvijas gaisa kuģu ražošanas un remonta aviācijas apakšnozares lielākajiem izaicinājumiem ir klientu skaita un apjoma palielināšana. Faktiski 100% no precēm vai pakalpojumiem tiek eksportēti (neskaitot AS “Air Baltic Corporation”, kurai Rīgas lidostā ir savs MRO centrs). Vēsturiski izveidojušos apstākļu rezultātā galvenās eksporta valstis ir NVS valstis (galvenokārt Krievijas Federācija). Savukārt, ES un ASV piemērotās ekonomiskās sankcijas Krievijai paaugstina biznesa risku un rada nākotnes neskaidrību sadarbībā ar Krievijas uzņēmumiem.

Biznesa vides nenoteiktības rezultātā Latvijas gaisa kuģu ražotājiem un saistīto pakalpojumu sniedzējiem ir būtiski atrast alternatīvus noieta tirgus, sadarbojoties ar Eiropas un citu valstu gaisa kuģu ražotājiem. Līdz ar to, būtiska nozīme ir esošo produktu modernizācijai, zīmolu vadībai un pielāgošanai starptautiski pieņemtiem produkcijas standartiem, kā arī jaunu nišas produktu izstrāde.

Ņemot vērā Ķīnas straujo ekonomisko attīstību, labklājības pieaugumu un pieprasījumu pēc importa precēm, Ķīnas tirgus ir viens no ļoti perspektīviem Latvijas uzņēmumu noieta tirgiem. Runa ir par aviācijas segmentu, kas darbojas brīvā tirgus apstākļos (piemēram, gaisa kuģu ražotāji, MRO centri u.c.), bet kuru pārstāvošajiem uzņēmumiem ir interese par ārvalstu produkciju un tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka gaisa kuģu ražošana un saistītie pakalpojumi ir specifiska apakšnozare ar augstu pievienoto vērtību, Latvijas uzņēmumi var būt konkurētspējīgi ar piedāvātajām precēm, pakalpojumiem un to cenām (piemēram, minam LNK Aerospace, kurš no 2019.gada sāks darbību Ķīnā, tā rezultātā dubultojot savu apgrozījumu).

Līdzīgi kā citu Latvijas aviācijas apakšnozaru uzņēmumus, aviācijas preču un pakalpojumu eksporta biznesu apgrūtina finanšu norēķinu sadārdzināšanās vai pārtraukšana ar NVS valstu kredītiestādēm kopš 2018.gada sākuma, Latvijas kredītiestādēm veicot papildu darbības, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Noieta tirgu diversifikācija, modernizējot esošo produkciju un piedāvājot inovatīvus risinājumus atbilstoši nozares ražošanas standartiem specifiskajos mērķa tirgos.

  2. Valsts atbalsta programmas izstrāde prioritārajām tautsaimniecības nozarēm (t.sk. aviācijas tiešajām un netiešajām nozarēm) specifisku mērķa tirgu (valstu) apgūšanai un atbilstošu mārketinga produktu izveidei.

  3. Latvijas aviācijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju lobēšana starptautiskos iepirkumos un pārrobežu sadarbības projektu veicināšana.

​Ņemot vērā, ka aviācijas ražošana un pakalpojumu sniegšanas segments nav paredzēts plašam patērētāju lokam un galvenokārt ir vērsts uz B2B projektu realizāciju, iepriekš nosauktajām atbalsta programmām ir jābūt specifiski pielāgotām šī atbalsta saņēmējiem, kas var veicināt šo uzņēmumu spēju pielāgoties pasūtījumu apjoma pieaugumam un pretendēt uz to pasūtījumu saņemšanu, par kuriem notiek konkurence starpvalstu attiecību līmenī.

22 views