Latvijas aviācijas svētkiem – 100

“Latvijas aviācijas svētkiem – 100” – ar šādu svinīgu moto 15.augustā Spilves lidlaukā norisinājās pozitīvām emocijām bagāts un izzinošs pasākums, kuru visas dienas laikā apmeklēja aptuveni 8000 cilvēku. Tāpat kā pirms simts gadiem – visi skatījās debesīs, priecājās par tehniku un apbrīnoja lidotāju meistarību. Tā kā grandiozi iecerētos svētkus 25.jūlijā izjauca pandēmija, aviācijas salidojums notika Rīgas svētku ietvaros.

Vēsturiski Aviācijas svētki Spilvē ir stabila tradīcija, kas pēc sava apmeklējuma un nozīmīguma ir salīdzināmi ar Dziesmu svētkiem. Svētku unikalitāte slēpjas faktā, ka starpkaru periodā tos vienlīdz cienīja un mīlēja gan valsts vara, gan tauta. Latvijas brīvvalsts laikā aviācija attīstījās ļoti strauji – mēs konstruējām, būvējām, lidojām, pirkām, demonstrējām savu māku, augām un pilnveidojāmies. Visos Spilves aviācijas svētkos parādi pieņēma militārā vadība un valsts augstākās amatpersonas – premjeri un prezidenti. Tie bija svētki gan reprezentācijai, gan masu līksmībai – ideāls līdzsvars sevi cienošai tautai.


Šobrīd valstiskā līmenī ir izveidojies pārrāvums – svētkus organizē entuziasti, kas nespēj samierināties ar valsts institūciju ignoranci un necienīgo izturēšanos pret Latvijas aviācijas šūpuli – Spilves lidlauku un valsts kultūras pieminekli – lidostu “Spilve”. Svētki tiek organizēti ar minimālu budžetu un nelabiekārtotā teritorijā, taču pat visai spartiskos apstākļos pulcē lidošanas brīnumam uzticīgo publiku.


Par spīti karstajai saulei, cilvēki uz svētkiem plūda straumēm. Pie vārtiem tos sagaidīja brīvprātīgie apsargi (aizsargu bataljons no Valkas), spārnojošs sauklis “Tev būs lidot” (iepriekšējā gada svētku moto) un vēsturiskā konkursa anketas. “Pastaiga aviācijas vēsturē” aicināja pievērst uzmanību radaru antenām, uz kurām bija izvietoti interesanti fakti no Latvijas aviācijas vēstures – par Spilvi kā Latvijas aviācijas šūpuli, pirmajiem aviācijas svētkiem 1920.gada 25.jūlijā, pirmajiem Jūras aviācijas svētkiem Liepājā 1925.gada 19.jūlijā, par lidotājiem, tehniku un viņu kopā paveikto. Daudzi teksti bija citāti no pirmavotiem – kolorīti izraksti no tā laika preses. Par pirmavotiem uzskatāmi arī vēsturiskie aviācijas svētku plakāti, kuru kopijas varēja aplūkot kā atsevišķu ekspozīciju un pārliecināties par šīs tradīcijas vērienu. Izzinošās ekspozīcijas noslēgumā radara spārns ar žurnālista Imanta Vīksnes tekstu vēstīja par šodienas situāciju - “Spilves lidostā notiek noziegums pret vēsturi”. Tas izskaidroja situāciju, kāpēc svētki nenotiek pie galvenās ēkas un cienīgā veidā, taču nespēja sabojāt svētku prieku.


Galvenais notika debesīs un uz lidlauka. Vispirms, saceļot pamatīgu vēju, uz lidlauka nolaidās NBS Gaisa spēku helihopters. Tad plašā lokā virs Rīgas izlidoja lidmašīna ar aizmugurē vilktu uzrakstu “Latvijas aviācijas svētkiem 100”, kas zilajā debesjumā iezīmēja nākotnes cerību – svētki turpināsies arī nākamajā simtgadē! Tad kārta bija vēsturiskajiem lidaparātiem no Lietuvas – Nieuport 24, Anbo un Brigadyr ne tikai priecēja uz zemes, bet arī pacēlās gaisā. To pašu darīja Latvijā jau zināmais un publikas iemīļotais “Fly Baby” (konstruktors Aivars Grohoļskis). Kā galvenais priekšnesums divas reizes bija vērojams lietuviešu pilots Jurģis Kairis un viņa solo akrobātika, kas demonstrēja visdažādākos pilotāžas elementus – tie neatstāja vienaldzīgu nevienu skatītāju. Jurģis Kairis ar savu dinamisko lidmašīnu izpelnījās skatītāju ovācijas un tika nodēvēts par “cilvēku bez vestibulārā aparāta’’ – tik neiespējams likās viņa veiktais.


Kā īpašs sveiciens no aviokompānijas airBaltic bija aerobusa A220 zemais lidojums virs Spilves skrejceļa un kapteiņa Jāņa Krištopa laba vēlējumi caur radiosakariem visai Latvijas aviācijas industrijai, sportistiem un vēstures entuziastiem.




Ar izpletņlēkšanas paraugdemonstrējumiem priecēja Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs un viņu AN2. Figūrlidojumus veica lidmašīnu trio “WE” no Ādažiem, acis priecēja divi skaisti robežsardzes helikopteri, bet NBS helihopters Mi-17 rādīja paraugdemonstrējumus ar cietušā glābšanu un ugunsgrēka dzēšanu no 3 tonnu ūdens maisa.


Papildus, skatītāji ar aizrautību piedalījās vēsturiskās izziņas konkursā, uzrādot cienījamu vērību – aptuveni puse no aizpildītajām anketām bija pareizas. Kā atzina viens no pasākuma apmeklētājiem Monvids Zelčs “Internetā nevienu atbildi atrast nevarēja, visas bija jāmeklē stendos un plakātos – tas tiešām bija interesanti un vērtīgi”. Pasākuma noslēgumā no pareizi aizpildītajām anketām tika veikta izloze. Galveno balvu – airBaltic apmaksātu lidojumu divām personām uz jebkuru galamērķi – ieguva Antra Suraka no Lielvārdes, kas uz svētkiem bija ieradusies meitas mudināta un neslēpa saviļņojumu par notikušo. “Autobusā nevarēju tik skaļi priecāties, tikai vēlāk metos meitu sabučot,” atzīstas kundze. Savukārt Herberta Cukura grāmata “Mans lidojums uz Japānu” aizceļos pie Līgas Putniņas uz Valku, bet Rūdolfa Celma “Tev būs lidot” paliks pie Jūlijas Mališevas Rīgā. Simtgades svētku kreklu saņēma Marks Isajevs, bet visi kopā atzina, ka piedalīšanās konkursā ir bijusi interesanta un par aviācijas vēsturi Latvijā gribētos zināt vēl un vēl.


Stāsti par vēsturi bija dzirdami arī audio ierakstos, bet skatītāji labprāt fotografējās pie foto sienām – iejutās pirmo svētku skatītāju tēlos.


Svētku pozitīvā gaisotne apliecināja, ka neskatoties uz saspringtajiem organizēšanas apstākļiem, tie ir izdevušies veiksmīgi. Interese par aviācijas vēsturi un šodienu skatītājos ir dzīva, atliek to gandarīt. Diemžēl Latvijā nav nevienas vēsturiskās atmiņas institūcijas, kas ar to nodarbotos valstiskā līmenī.


Sagatavoja: Elvita Ruka, Mg.Art

Biedrības “Latvijas Aviācijas muzejs “”Spilve””

Valdes locekle


44 views