Vai un kad aviācija varēs atjaunoties pēc Covid-19?

Šobrīd ir grūti izteikt matemātiski pamatotas prognozes. Tomēr, ir bažas, ka aviācijas nozares krīze pasaules mērogā varētu turpināties līdz pat Covid-19 vakcīnas izstrādei. Līdz tam laikam saglabāsies dažādi ceļošanas ierobežojumi. Tāpat, kamēr turpināsies vīrusa izplatība, cilvēki būs piesardzīgi plānojot savus ceļojumus un nelidos bez ārkārtējas nepieciešamības, kā arī atjaunojoties starptautiskai satiksmei ir iespējami atkārtoti vīrusa epidēmijas uzliesmojumi.


Var droši apgalvot, ka pasaules ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes Covid-19 ietekmē ir būtiski mainījušās. Globālā krīze ir atsegusi vairākas mūsu sabiedrības un ekonomikas uzbūves vājās vietas. Neskatoties uz būtisku izrāvienu zinātnē un tehnoloģijās, viens vīruss ir izjaucis pasaules ierasto sociālo un ekonomisko kārtību. Paradoksāli ir tas, ka koncentrēšanās vienīgi uz patēriņa zinātni ir mazinājusi jaunu atklājumu iespējamību, īpaši nozarēs, kur nav saskatāma nekavējoša komerciālā izdevība. No šādas pieejas ir cietusi medicīnas nozare un fundamentālie pētījumi, kas ir palikuši teju pagājušā gadsimta 50-to gadu līmenī. To apliecina “The Guardinan” nesenā publikācija, ka jaunu medikamentu izstrāde mūsdienās aizņem līdz pat 12 gadiem. Savukārt, Covid-19 vakcīna, pat ar vispasaules iesaisti, neierobežotiem resursiem un paātrinātām birokrātiskām procedūrām, parādīsies vien 2021.gada pavasarī. Interesanti ir tas, ka SARS un MERS vīrusu vakcīnu radīšana savulaik tika pārtraukta, jo tam nebija atbilstošā ekonomiskā pieprasījuma.


Dēļ Covid-19 krīzes pasaules aviācija ir teju apstājusies. Pat valstīs, kurās nav pilnīga lidojumu aizlieguma, pasažieru pārvadājumu kritums pārsniedz 70%. Izveicīgākās kompānijas, lai vismaz daļēji pielāgotos un izdzīvotu, steidz piedāvāt kravu pārvadājumus ar pasažieru lidmašīnām, vai arī ir uzsākušas steidzamu gaisa kuģu konvertāciju. Ņemot vērā, ka iepriekš teju 50% no pasaules aviācijas kravu pārvadājumiem notika regulāro pasažieru aviolīniju kravu nodalījumos, pārtraucot pasažieru satiksmi arī iepriekš izveidotās loģistikas ķēdes ir izjautas. Likumsakarīgi, ka daži uzņēmēji šo situāciju izmanto savtīgi un dubulto vai pat trīskāršo lidmašīnu čarterēšanas tarifus. Piedāvājuma trūkums rada iespējas cenu spekulācijām.


Kopumā, avio industrijai pasaulē, lai izdzīvotu, būs jāpielāgojas trīs secīgiem izaicinājumiem:


1. Saglabāt veiktspēju apstākļos, kad lidojumi ir pārtraukti. Teju visas pasaules valdības šobrīd cenšas nodrošināt pietiekošu finansējumu, lai saglabātu savas nacionālās aviosabiedrības, pasargātu darba spēku un nodrošinātu iespēju, ka kritiskās infrastruktūras aviācijas uzņēmumi būs spējīgi turpināt apkalpot lidojumus. Tomēr, iepriekšējo 10 gadu griezumā globālās konkurences apstākļos, tikai dažas kompānijas Eiropas Savienībā spēja darboties ar peļņu. Tātad, lielākajam skaitam aviosabiedrību, pat ar valsts atbalstu, nebūs pietiekošu naudas rezervju atjaunot lidojumus. Ir jārēķinās, ka lidojumu atjaunošana notiks pakāpeniski un šo lidojumu veikšana sākotnēji nesīs papildus zaudējumus. Šeit ir jāpiebilst, ka Latvijas nacionālā aviosabiedrība šai krīzē nonāca ar salīdzinoši lielām naudas rezervēm, lai arī ir gana ticams, ka sākotnēji iecerētie ambiciozie attīstības plāni uz laiku būs jāatliek.


2. Starptautiskā satiksme līdz Covid-19 vakcīnas izstrādei. Mūsdienu globālā ekonomika ilgtermiņā nevar atrasties pašizolācijā. Savādāk, būs jārunā jau nevis vien par globālu ekonomisku krīzi, bet arī par sociālu katastrofu, kas izpaudīsies globālā pārtikas trūkumā un visaptverošā iedzīvotāju maksātnespējā. Tādēļ, jau šobrīd parādās indikācijas, ka valstis, kuras ir spējušas vīrusa izplatību pakļaut kontrolei, centīsies maksimāli samazināt esošos pārvietošanās ierobežojumus. Šai situācijā primārais jautājums ir, kā nodrošināt sociālo distancēšanos ceļojuma laikā? Tas ietver gan pasažieru apkalpošanas un drošības procedūru izmaiņas lidostās, tā arī tehniskas izmaiņas gaisa kuģu salonos. Primāri, tiks samazināts sēdvietu skaits lidmašīnās, ieviestas konstruktīvas izmaņas sēdvietu izkārtojumā un uzlabota gaisa filtrācija. Pagaidām, Eiropas Savienība vēl nav noteikusi juridiski saistošas prasības, bet tas ir tuvāko nedēļu jautājums, kad tiks radīti atbilstoši priekšraksti un tehniskie regulējumi. Līdz ar to, līdzīgi kā pēc 11.septembra terorakta ASV, aviosabiedrību drošības izmaksas pieaugs, bet ieņēmumi samazināsies. Šādā situācijā aizvien grūtāk būs saglabāt privātā biznesa klātbūtni aviācijā.


3. Starptautiskā satiksme pēc Covid-19 vakcīnas izstrādes. Kā iepriekš minēts, plaša vakcinēšanās pret Covid-19 varētu sākties vien 2021.gada pavasarī. Tas nozīmē, ka atsalums starptautiskajā tūrismā un iedzīvotāju ceļojumu paradumu atgriešanās ir prognozējama vien nākošā gada vasaras sezonā. Šobrīd ir grūti iedomāties valsts atbalsta mehānismu, kas varētu kompensēt krīzē esošu aviosabiedrību un tūrisma uzņēmumu likviditāti vairāk kā vienu gadu. Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs esošie pieejamie valsts atbalsta instrumenti ir vērsti uz īstermiņa likviditātes saglabāšanu, bet ilgtermiņa risinājumu vēl nav.


Pēc kādiem diviem vai trim gadiem varēsim skatīties uz šodien notiekošo aviācijā kā uz “Absolūto vētru”, kas ir izpostījusi un izmainījusi teju visu aviācijas industriju. Daudzas aviosabiedrības būs pazudušas no pārvadājumu kartes, starptautiskie tūrisma uzņēmumi varēs atsākt visu no nulles punkta un no jauna veidot savus produktus un pakalpojumus. Aviolidojumu biļešu cenas būs kļuvušas dārgākas. Vismaz uz laiku būs mazinājusies aviolīniju konkurence, jo būs izdzīvojušas vienīgi tās aviosabiedrības, kuras būs spējušas piesaistīt valsts kapitālu, vai arī būs notikusi aviosabiedrību nacionalizācija. Tāpat, palielināsies starpvalstu attiecību loma un valsts dotāciju pieejamība jaunu aviolīniju atklāšanai. Skaidrs ir viens, aviācijas nozares atjaunošanās pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas būs salīdzinoši lēna un dārga.

502 views