Viens no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumi un to ražošana. Latvijas Aviācijas Domnīcas otrajās brokastīs tiks apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem attīstības virzieniem:
Tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma.
Tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu pieejamības veicināšana un to ražošanas projektu attīstība.
Pamatojoties uz nozares ekspertu viedokli, Latvijas Aviācijas Domnīcas otrajās brokastīs nozares eksperti apsprieda attīstības virzienus un rīcības virzienus to īstenošanai, lai sagatavotu Latvijas Aviācijas Domnīcas viedokļa gala variantu. Šis materiāls ir pieejams presei un tiks izmantots Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādei.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tai skaitā intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Vienlaikus ir jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.
Attīstības virziens: tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma
Attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Šobrīd jebkuram ir iespēja iegādāties bezpilota gaisa kuģi ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantota darba un personiskajām vajadzībām.
Pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšana šobrīd prasa veikt virkni saskaņojumu un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības.
Vienlaikus bezpilota gaisa kuģu darbība drošības un drošuma, personu privātuma aizsardzības risku gan uz zemes, gan arī gaisa telpā. It sevišķi tas attiecas uz trešajām, kas tieši nav iesaistītas TGK satiksmē. Līdz ar to, ļoti svarīga ir TGK integrācija Latvijas vienotajā gaisa telpā. Saskaņā ar 2018.gada datiem Rīgas pilsētas kontrolējamajā gaisa telpā, mēneša laikā tiek veikti vairāk kā 300 lidojumi, kas lielākajā daļā gadījumu nav saskaņoti ar valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra”, kā arī trīs reizes pārsniedz normatīvajos aktos atļauto lidojuma augstumu.
Papildus iepriekš minētajam, pakalpojumu sniedzējiem ir praktiska nepieciešamība veikt TGK lidojumus ārpus tiešās redzamības, tomēr atbildīgajām institūcijām un likumdevējiem nav kopīgas vīzijas šādu procedūru izstrādei. Daļu no TGK pakalpojumiem būtu iespējams nodrošināt, izmantojot pilnībā autonomas sistēmas, tomēr šādu lidojumu veikšana joprojām netiek reglamentēta.
Sabiedrības izpratne par bezpilota gaisa kuģu sniegtajām iespējām un atbildīgu lidojumu veikšanu ir uzlabojusies, tomēr kopumā ir vērojams negatīvs viedoklis par normatīvā regulējuma prasībām, kas virknē gadījumu var likties ir nesamērīgas. Papildus tam zema riska lidojumu saskaņošanas procedūra ir sarežģīta un laikietilpīga. Komerciālie operatori, ņemot vērā nozares specifiku, reti izvēlas veikt oficiālus saskaņojumus, jo process ir neskaidrs un laikietilpīgs. Līdz ar to, ievērojama bezpilota gaisa kuģu lietotāju daļa darbojas “pelēkajā zonā”.
TGK pakalpojumi bieži ir saistīti ar paaugstinātiem drošuma, drošības un privātuma riskiem, kas prasa atbilstošu bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu un tālvadības pilotu kompetenci. Neskatoties uz to, ka paaugstināta riska lidojumu saskaņošanas procesā ir jānorāda tālvadības pilotu kvalifikācija, joprojām nav definētas konkrētas kvalifikācijas prasības, kas neļauj izstrādāt studiju programmas un izsniegt oficiāli atzītus izglītības dokumentus.
2018.gada jūnijā Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar EUROCONTROL un citām ieinteresētajām pusēm ir uzsākusi darbu pie tālvadības gaisa kuģu darbības integrācijas Latvijas vienotajā gaisa telpā. Ņemot vērā Latvijas uzņēmumu unikālo pieredzi dronu ražošanā, Civilās aviācijas aģentūrai, kā arī VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir iespēja kļūt par vienu no dronu aviācijas kompetences līderiem Eiropas Komisijā, ietekmējot ES tiesību aktu izstrādi dronu aviācijas jomā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definēti šādi rīcības virzieni:
Tiesiskā regulējuma izveide, lai nodrošinātu tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti (“dronu satiksmes noteikumi”).
Sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu izmantošanu un to priekšrocībām.
Valsts pārvaldes izcilības veicināšana, kļūstot par tālvadības gaisa kuģu nozares līderiem Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izstrādē.
Attīstības virziens: tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu pieejamības veicināšana un to ražošanas projektu attīstība
TGK nozare ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm pasaulē, kā rezultātā tiek intensīvi radītas un aprobētas dažādas TGK tehnoloģijas. Latvija pagaidām ir viena no vadošajām TGK tehnoloģiju valstīm pasaulē TGK programmnodrošinājuma segmentā, ņemot vērā, ka šī aviācijas nozare ir salīdzinoši jauna un tās attīstību vēl nav pārņēmuši pasaules vadošie telekomunikāciju un IT uzņēmumi.
Ņemot vērā Latvijas nelielā tirgus specifiku un salīdzinoši ierobežotās masveida ražošanas iespējas, ir maz ticams, ka mūsu uzņēmumi var būt veiksmīgi šādu iekārtu ražošanā plaša patēriņa vajadzībām. Līdz ar to ir nepieciešams specializēties specifisku tehnoloģisko risinājumu izstrādē, kas saistīti ar TGK informācijas tehnoloģijām un profesionālā pielietojuma aplikāciju projektēšanu, prototipu izstrādi un testēšanu.
Zinātnes un tehniskas attīstība TGK nozarē rada plašas iespējas pētniecībai un attīstībai, sadarbojoties komercsabiedrībām un augstākās izglītības iestādēm, tai skaitā paverot plašas iespējas starpvalstu zinātniskajai sadarbībai (ieskaitot Eiropas Savienības finansētās pētniecības un inovāciju programmas). Bezpilota gaisa kuģu nozarē joprojām ir dažādi tehnoloģiskie izaicinājumi, kuru atrisināšanai ir nepieciešams pētniecības darbs. Lai efektīvi izmantotu Latvijas valsts budžeta resursus, jāveicina uzņēmēju un izglītības iestāžu sadarbība, kur pasūtītāja lomu pildītu biznesa pārstāvji, savukārt pasūtījuma izpildītāji ir augstākās izglītības/zinātnes iestādes. Īpaši aktuāla ir starpnozaru sadarbība:
Telekomunikāciju risinājumu izstrādē;
IT risinājumu un programmēšanas platformu attīstībā;
Elektroenerģijas uzglabāšanas efektivitātes uzlabošanā;
Sensoru integrēšanā TGK sistēmās;
Jaunu materiālu izpētē (tai skaitā, 3D drukas attīstībā).
Balstoties uz Latvijas uzņēmumu pagaidām unikālajām zināšanām un pieredzi TGK nozarē, tuvāko 20 gadu laikā TGK nišas produktu tirdzniecībai un saistītajiem pakalpojumiem ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas vadošajiem eksporta segmentiem gan ES, gan citos pasaules lielajos tirgos (ASV, Ķīnā u.c.).
Lai veicinātu augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un preču eksportu, valstij ir būtiski jāmaina eksporta politika un komercdarbības atbalsta politika. Viena no Latvijas uzņēmumu, it sevišķi jaunuzņēmumu, lielākajām problēmām ir spēja pārdot savu zīmolu – preces vai pakalpojumus gala patērētājiem (nevis starpniekiem), pārzinot attiecīgā mērķa tirgus specifiku un vajadzības. Latvijas mārketinga nozare ir orientēta galvenokārt uz starptautisko uzņēmumu interešu pārstāvniecību Latvijā un attiecīgi importa veicināšanu. Valsts atbalstam, ieskaitot vēstniecību un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību darbību ārzemēs, kā arī uzņēmējiem pieejamajām komercdarbības atbalsta programmām, ir jābūt orientētam uz Latvijas mārketinga kapacitātes radīšanu un starptautisko ārpakalpojumu iegādi, kas palīdz pārdot Latvijas preces un pakalpojumus starptautiskajos tirgos.
Jaunu TGK tehnoloģiju izstrādes kontekstā aktuāla ir patentu un autortiesību aizsardzība, kuras uzdevums ir nodrošināt efektīvu Latvijas ražotāju interešu aizsardzību Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā nodrošināt pēc iespējas ātrāku autortiesību reģistrācijas procesu.
Bezpilota gaisa kuģu pakalpojumu izmantošana notiek ar telekomunikāciju palīdzību, kas nodrošina datu pārraudi starp pakalpojumu sniedzējiem, TGK un citām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt datu apmaiņu starp nekontrolēto (bezpilota gaisa kuģu) gaisa satiksmes telpu un kontrolēto (pilotējamo gaisa kuģu) gaisa satiksmes telpu, kur gaisa satiksmes vadību nodrošina VAS “Latvijas gaisa satiksme”.
Ņemot vērā, ka TGK izmantošana ir paredzēta plašam lietotāju lokam, ir jānodrošina lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra. TGK pakalpojumu izmantošanai ir nepieciešama mobilā aplikācija, kuru varu var izmantot jebkurš interesents bezpilota gaisa kuģu reģistrācijai vai šādu gaisa kuģu sniegto pakalpojumu izmantošanai, tādējādi kļūstot par gaisa satiksmes dalībnieku atbilstoši tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu tiesiskajam regulējumam (t.sk. aeronavigācijas prasībām).
TGK pakalpojumu mobilās aplikācijas var piedāvāt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, bet šajā jomā ir vairāki aktuāli jautājumi. Viens no problēmjautājumiem ir sākotnējo kapitālieguldījumu finansēšana TGK pilotu aplikācijas izveidei.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definēti šādi rīcības virzieni:
Uz gala patērētājiem vērsta tālvadības gaisa kuģu preču un pakalpojumu (zīmolu) attīstība.
Tālvadības gaisa kuģu pētniecības, attīstības un prototipu ražošana, sadarbojoties augstākās izglītības/pētniecības iestādēm un nozares uzņēmumiem.
Telekomunikāciju infrastruktūras attīstība bezpilota lidaparātu darbības nodrošināšanai.
TGK izmantošanas veicināšana Latvijas ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbības efektivitātes paaugstināšanai.