06.12.2018: Pasažieru pārvadājumi un tūrisms

Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir pasažieru pārvadājumi un tūrisms. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē 06.12.2018  tika apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši trīs attīstības virzieniem:

  1. Lidojumu galamērķu attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem.

  2. Aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

  3. Latvijas aviācijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Saskaņā ar Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam Latvijas tūrisma politikas mērķis ir ilgtspējīga Latvijas tūrisma attīstība, veicinot tūrisma produktu konkurētspējas pieaugumu ārvalstu tirgos. Viens no pamatnostādnēs minētajiem rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, t.sk. attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei.

Tas nozīmē, ka augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi (Latviju) galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkstoši) no visiem tūristiem 2016.gadā izmantoja gaisa transportu, lai nokļūtu Latvijā​ un vidēji tērē 62 EUR diennaktī, kas ir vairāk par citiem ceļotājiem (54 EUR)​.

Rīcības virziens: lidojumu galamērķu attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem

Latvijā ir divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki, kas nodrošina komerciālus gaisa pārvadājumus: Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks. Starptautiskie regulārie gaisa pārvadājumi šobrīd notiek tikai no Rīgas lidostas, bet tuvāko pāris gadu laikā ir plānoti arī no Liepājas lidostas.

Esošais lidojumu galamērķu tīkls un 20 lidsabiedrību darbība Rīgas lidostā 2018.gada vasarā nodrošināja 100 lidojumu galamērķus. Lai arī Latvijas (Rīgas) labo savienojamību ar Eiropas reģionālajiem centriem un Rīgas lidostas vadošo lomu Baltijas valstu aviopārvadājumu tirgū nodrošina gan pilna servisa lidsabiedrības (piemēram, Aeroflot, Lufthansa, LOT, Finnair), gan arī zemo cenu lidsabiedrības (piemēram, Ryanair, Wizz Air un Norwegian Air Shuttle), Rīgas lidosta un netieši arī Latvijas tūrisma nozare ir atkarīga no Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) darbības stratēģijas un attīstības plāniem. “airBaltic” nodrošina apmēram 55% no visiem pasažieru pārvadājumiem Rīgas lidostā. Pateicoties airBaltic plašajam lidojumu galamērķu tīklam, līdz 30% no Rīgas lidostā apkalpotajiem pasažieriem ir transfēra un tranzīta pasažieri. Tas, savukārt, nodrošina komerciālu pamatojumu airBaltic lidot uz galamērķiem, kur Latvijas tiešās satiksmes pieprasījums ir komerciāli nepietiekams.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana. Pamatojoties uz Rīgas lidostas pasūtītajiem starptautiskās gaisa satiksmes datiem (OAG) par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas, prioritārie tirgi, kuros var būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums no Rīgas un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas lidostas, ir Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Kanāda (primāri, Ņujorka, Pekina un Toronto).

Ņemot vērā, ka tālsatiksmes attīstībai ir nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, šādu lidojumu pasažieru plūsmas organizēšanai būtiska loma ir sadarbības partnera piesaiste airBaltic, kas varētu nodrošināt lidojumu izpildi tālajos maršrutos. Savukārt, airBaltic varētu nodrošināt reģionālo pasažieru plūsmu šādiem tālsatiksmes lidojumiem, kas veicinātu reģionālās satiksmes pasažieru pieplūdumu Rīgā.

Tālsatiksmes gaisa pārvadājumos ir ieinteresēta arī Rīgas brīvostas pārvalde. Saskaņā ar Rīgas brīvostas attīstības programmas projektu 2019.-2028.gadam Rīgas brīvostas pārvalde vēlas veicināt kruīza tūrisma attīstību un attīstīt Rīgas brīvostu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi (šobrīd Baltijas jūras kruīza kuģi izmanto Rīgas brīvostu tikai kā kuģu ienākšanas ostu).

Atsevišķs tirgus segments ir čartera lidojumu organizēšana, kur maršrutu tīkla attīstībā būtiskākā loma ir tūrisma operatoru darbības stratēģijām un spējai pārdot tūrisma ceļojumus paketēs (iekļauts lidojums, transfērs, viesnīca un citi saistītie tūrisma pakalpojumi). Šobrīd pieprasītākie tūrisma lidojumu galamērķi no Latvijas ir Turcija, Ēģipte, Kipra, Grieķija un Spānija. Savukārt, ziemas sezonā ir stabils pieprasījums pēc slēpošanas kūrortiem Alpu kalnos (Šveicē, Francijā un Itālijā).

Ir sagaidāms, ka tūrisma grupu lidojumu segmentā turpmākajos gados pieaugs konkurence, Latvijā ienākot jauniem starptautiskajiem tūrisma operatoriem. Tas var samazināt izejošā tūrisma pakalpojumu ienesīgumu un pat apdraudēt atsevišķu tūrisma operatoru darbību Latvijā. No otras puses, starptautiskā konkurence var veicināt vietējo tūrisma uzņēmumu resursu konsolidāciju un jaunu tūrisma galamērķu piedāvājumu radīšanu.

Viens no galvenajiem ierobežojumiem lidojumu galamērķu (galvenokārt tas attiecas uz tālsatiksmi) attīstībai ir aviācijas pasažieru radītā apgrozījuma un pievienotajās vērtības sadalījums starp tūrisma saistīto pakalpojumu sniedzējiem. Rīgas lidosta saņem tikai nelielu daļu no tūristu iztērētās naudas Latvijā (lidlauka pakalpojumi un ne-aviācijas ieņēmumi), kamēr lielāko apgrozījuma daļu saņem tūrisma nozares uzņēmumi, saistīto pakalpojumu sniedzēji (viesnīcas, restorāni u.c.) un Latvijas valsts nodokļu ieņēmumu veidā. Līdz ar to, tālsatiksmes maršrutu attīstība ir iespējama vienīgi tad, ja finansiālu atbalstu nodrošinās visas iesaistītās puses (Rīgas lidosta, Latvijas valsts, pašvaldības un tūrisma nozares komersanti). Īpaši svarīga ir tieši privāto tūrisma uzņēmumu iesaiste, lai nodrošinātu efektīvu un elastīgu finansiālo atbalstu, kā arī izvairītos no iespējamiem ar komercdarbības atbalstu saistītajiem ierobežojumiem. Šajā sakarā ir nepieciešama saskaņota un koordinēta Latvijas aviācijas un tūrisma nozares attīstības stratēģijas īstenošana, kā rezultātā mārketinga aktivitātēs par jaunu lidojumu galamērķu piesaisti Latvijai tiktu iesaistītas visas ieinteresētās puses un labuma guvēji no tūrisma nozares attīstības valstī.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. airBaltic konkurētspējas stiprināšana un bāzes attīstība Rīgas lidostā, kā arī sadarbības partnera piesaiste tālsatiksmes lidojumu attīstīšanai no Rīgas lidostas.

  2. Reģionālo lidojumu tīkla augstas savienojamības saglabāšana un paplašināšana, transfēra satiksmes veicināšana caur Rīgas lidostu.

  3. Sadarbības veicināšana ar valsts un pašvaldību institūcijām un tūrisma nozares uzņēmumiem, t.sk. atbalsta programmu nodrošināšana lidojumu attīstībai no Rīgas lidostas un Liepājas lidostas.

Rīcības virziens: aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai

Investīcijas aviācijas infrastruktūras attīstībā ir būtisks priekšnoteikums pieaugošās gaisa satiksmes vajadzību apmierināšanai. Pozitīvi ir vērtējama Rīgas lidostas attīstības 6.kārtas ietvaros plānotā pasažieru termināla publiskās daļas paplašināšana. Tas ļaus apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā, sākot no 2023.gada. Šī projekta ietvaros ir iecerēts izbūvēt modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju. Jaunais termināls ietvers plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, piedāvās jaunas iepirkšanās iespējas, kafejnīcas un restorānus. Kompleksā būs plaša bagāžas saņemšanas zāle un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas.

Būtisks priekšnosacījums Rīgas kā Baltijas jūras reģiona gaisa satiksmes mezgla saglabāšanai ir pozitīvas pasažieru pieredzes radīšana gan Rīgas lidostā, gan arī visā tūrisma pakalpojumu ķēdē. Līdz ar to, ir jāuzlabo arī saistītie pakalpojumi (muitas un valsts robežsardzes kapacitāte, ieceļošanas vīzu pieejamība, dažādu starptautiski atpazīstamu norēķinu sistēmu iespējas, caurskatāmi taksometru pakalpojumi, kā arī citi pakalpojumi). Vienlaikus ir jānodrošina ne tikai nepieciešamā lidostu kapacitāte, bet arī infrastruktūras ērtums, ņemot vērā ceļotāju uzvedības paradumus un rēķinoties ar aizvien pieaugošo gaisa satiksmes pieprasījumu.

Tā kā Rīgas lidosta nodrošina labu savienojamību ar Eiropas un daļēji Āzijas valstīm, ir lietderīgi veicināt tūrisma plūsmu no valstīm, ar kurām jau ir izveidota regulāra aviosatiksme. Šajā kontekstā ir būtiski mazināt Latvijas kā tūrisma galamērķa sezonalitātes svārstības. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm. Īpaši svarīgi ir veicināt darījumu tūrisma attīstību, medicīnas un kultūras tūrisma apakšnozares.

Šajā kontekstā Rīgas lidosta ir spējīga nodrošināt teritoriju darījumu tūrisma infrastruktūras attīstībai Rīgas lidostas teritorijā. Līdzīgi kā citās Eiropas metropolēs, ir lietderīgi apsvērt ideju par starptautiskas nozīmes izstāžu un konferenču centra izveidi Rīgas lidostas tiešā tuvumā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Rīgas lidostas un valsts nozīmes reģionālo lidostu infrastruktūras kapacitātes paplašināšana un modernizācijas turpināšana.

  2. Publiskās lietošanas infrastruktūras projektu atbalsts, kā rezultātā var tikt mazinātas tūrisma sezonalitātes svārstības.

  3. Rīgas lidostas un tai blakus esošo teritoriju attīstība un Airport city koncepcijas īstenošana.

Rīcības virziens: Latvijas aviācijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana

Aviācijas mantojumam ir divi galvenie aspekti – tehnikas attīstība un lidotāju personiskie sasniegumi, likteņgaitas vēstures griežos. Abi šie aspekti ir informatīvi ietilpīgi un bagāti. Tehnikas attīstībai var izsekot ar vēsturisku precizitāti. Lai arī Latvijā nav saglabājušies aviācijas pirmssākumu oriģinālie lidaparāti, tomēr ir pieejami apraksti, zīmējumi, fotogrāfijas, tehniskie rasējumi un cita informācija. Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā ir cilvēki, kas aizraujas ar lidmašīnu repliku būvniecību.

Latvijā nav valstiski aizsargātu kultūrvēsturisku aviācijas objektu. Izņēmums ir Spilves lidosta, kas ir valstiski aizsargāts arhitektūras un mākslas piemineklis kopš 2012.gada.

Aviācijas mantojumam visatbilstošākā būtu iekļaušana industriālo pieminekļu kategorijā, bet šobrīd tie kā atsevišķa sadaļa netiek izdalīti. Līdz ar to, aviācijas mantojums, kas neapšaubāmi ir industriālā mantojuma sastāvdaļa, šobrīd Latvijā ir valstiski nenovērtēts un neaizsargāts.

Atsevišķi aviācijas krājumi ir pieejami aviācijas mantojumu saistītās vietās - bijušā Rīgas Civilās Aviācijas institūta muzejs, vēsturiskās piemiņas istabas Herberta Cukura mājās Bukaišos, arī Rīgas Aviācijas (tehnikas) muzejs. Latvijā ir labs materiāls un kultūrvēsturiskā vide aviācijas mantojuma jēgpilnai muzealizācijai, bet šis potenciāls nav izmantots. Tam jāapvieno muzeologu, aviācijas, vēstures u.c. speciālistu spēki, kam piesaistāms valsts un pašvaldības atbalsts. Rezultātā jātop muzejam, kas varētu līdzināties Tallinas Lennusadam vai Zviedrijas Flygvapenmuseum muzejam - vēriena, talanta un racionāla aprēķina ziņā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:

  1. Spilves lidlauka, kā valsts nozīmes aviācijas kultūrvēsturiskā centra infrastruktūras attīstība;

  2. Nacionālā aviācijas muzeja finansējuma modeļa izstrāde;

  3. Aviācijas muzeja krājumu un ekspozīcijas izveide.

18 views