Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir reģionālā aviācija un lidlauki. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (13.12.2018) tiks apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem attīstības virzieniem:
Reģionālās aviācijas pakalpojumu attīstība.
Reģionālo lidlauku infrastruktūras attīstība.
Šī materiāla kontekstā “reģionālie lidlauki” ir civilās aviācijas lidlauki, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus. Līdz ar to, netiek apskatīta VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants no šobrīd vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju.
Latvijā papildus Rīgas lidlaukam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki: Liepājas lidlauks un Ventspils lidlauks. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (atrodas Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā 7 km no Liepājas centra) ir vienīgie Latvijas lidlauki, kas nodrošina komerciālus (t.sk. regulārus un neregulārs) pasažieru gaisa pārvadājumus. Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus (šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai).
Papildus iepriekš minētajiem trim gaisa pārvadājumu lidlaukiem Latvijā ir vēl 11 vispārējās aviācijas lidlauki, t.sk. septiņi vispārējās aviācijas helikopteru lidlauki. Šie lidlauki pārsvarā apkalpo gaisa pārvadājumus ar helikopteriem un nekomerciālos lidojumiem ar vispārējās aviācijas gaisa kuģiem. Visvairāk noslogotie vispārējās aviācijas lidlauki ir Spilves lidlauks Rīgas pilsētā un Ādažu lidlauks Ādažu novadā. Tukuma novadā ir rekonstruēts privātais Tukuma lidlauks (bijušais militārais lidlauks), bet pagaidām šis lidlauks nav sertificēts civilās aviācijas lidojumiem. Tukuma lidlaukā bāzējās Baltijas valstīs vienīgā augstākās pilotāžas grupa “Baltic Bees”.
Ņemot vērā, ka Rīgas lidostas prioritāte ir komerciālie pasažieru pārvadājumi, un Rīgas lidlauks ir salīdzinoši noslogots (2017.gadā lidojumu skaits bija apmēram 75 000 lidojumi), vispārējās aviācijai vispiemērotākie lidlauki ir reģionālie lidlauki. Vispārējās aviācijas loma Latvijā nav pietiekami novērtēta gan no transporta savienojamības, gan arī brīvā laika pavadīšanas viedokļa, un tās attīstības potenciāls nav pietiekami izmantots. Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, reģionālajai aviācijai ir jābūt sabiedrībai pieejamam transporta veidam, nevis bagātu cilvēku hobijam. Turklāt reģionālajiem lidlaukiem ir būtiska nozīme arī militārās aviācijas funkciju nodrošināšanai.
Rīcības virziens: reģionālās aviācijas pakalpojumu attīstība
Reģionālā aviācija nav iespējama bez reģionālajiem lidlaukiem. Vispārējās aviācijas lidojumu nodrošināšanai ir jāveic lidlauku sertifikācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vispārējās aviācijas lidlauku sertifikācijas izmaksas un ar to saistītās birokrātiskās procedūras Latvijā ir ievērojami lielākas salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm. Tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem vispārējās aviācijas attīstībai Latvijā.
Šobrīd Latvijā vispārējā aviācija ir dažu aviācijas entuziastu hobijs. Ņemot vērā iedzīvotāju negatīvo dabisko un mehānisko pieaugumu, kā arī teritorijas nelielo apdzīvotības blīvumu, Latvijas valstij ir ļoti dārgi nodrošināt pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās ārpus reģionālajiem centriem (republikas nozīmes pilsētām). Tas rada nepieciešamību ieviest alternatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus, piemēram, “transportu pēc pieprasījuma”, kam ir raksturīgi neliela izmēra transportlīdzekļi ar elastīgu (klientu vajadzībām piemērotu) kustības grafiku.
Vispārējās aviācijas gaisa kuģus, līdzīgi kā daudzās citās pasaules valstīs, ir iespējams izmantot transporta pārvadājumiem vietās, kur ir nerentabli izmantot lielas ietilpības gaisa kuģus. Piedāvātais risinājums var būt noderīgs biznesa ceļojumiem ar nosacījumu, ka tiek pēc iespējas samazinātas lidojumu izmaksas. Viens no būtiskākajiem gaisa pārvadājumu izmaksu veidojošajiem faktoriem ir lidsabiedrības sertifikācijas un drošības pārvaldības sistēmas izmaksas. Šobrīd Latvijā piemērojamās procedūras uzņēmumam ar pāris mazietilpīgiem gaisa kuģiem ir tādas pašas kā lidsabiedrībai airBaltic, kuras flotē ir, piemēram, Airbus A220-300 lidmašīnas ar 140 pasažieru vietām. Līdz ar to, Latvijā ir nepieciešams ieviest Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos atvieglojumus mazo lidsabiedrību sertifikācijai, piemērojot tā saucamo non-complex organization regulējumu.
Jau tuvāko piecu gadu laikā aviācijas nozarē būtiskas izmaiņas radīs tālvadības gaisa kuģu (dronu) izmantošana, pārvadājot ne tikai preces, bet arī cilvēkus. Šāds transporta veids nākotnē varētu būt laba alternatīva esošajiem sabiedriskā transporta veidiem, turklāt, dronu aviācijai nav nepieciešama apjomīga un dārga lidlauku infrastruktūra.
Jau šobrīd reģionālos lidlaukus izmanto militārā aviācija, tāpēc ir jāmeklē sadarbības iespējas ar Aizsardzības ministriju reģionālo lidlauku efektīvai izmantošanai un finansēšanai, tai skaitā no valsts aizsardzībai paredzētā budžeta (atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem militārajiem lidojumiem nav jāpiemēro lidlauka pakalpojumu maksa, izņemot gaisa kuģu virszemes apkalpošanu). Sekmīga civilmilitārā sadarbība šobrīd jau notiek starp Aizsardzības ministriju un SIA “Ventspils lidosta” un SIA “Aviasabiedrība “Liepāja””.
Papildu faktors, ka būtiski kavē vispārējās aviācijas attīstību Latvijā, ir finanšu pakalpojumu trūkums vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādes finansēšanai. Latvijā faktiski nedarbojas gaisa kuģu līzinga tirgus, jo līzinga uzņēmumi nav specializējušies šādu pakalpojumu sniegšanā un uzskata tos par pārāk riskantiem. Viens no darbības virzieniem ir ārvalstu līzinga uzņēmumu piesaiste Latvijas tirgum un finanšu pakalpojumu sniedzēju informēšana par vispārējās aviācijas biznesa potenciālu Latvijā.
Vispārējās aviācijas attīstību varētu veicināt arī vienkārša un visiem lietotājiem saprotama aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība nekontrolētajā gaisa telpā, ko izmanto vispārējās aviācijas gaisa kuģi. VAS “Latvijas gaisa satiksme” nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus tikai kontrolētajā gaisa telpā, par to saņemot samaksu. Viena no problēmām aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšanai nekontrolētajā gaisa telpā ir pakalpojumu lietotāju identificēšana un pakalpojuma izmantošanas apjoma noteikšana. Ņemot vērā, ka militārie gaisa kuģi galvenokārt lidojumus veic nekontrolētajā gaisa telpā un šiem gaisa kuģiem ir svarīgi nodrošināt lidojumu drošību, viens no risinājumiem ir finansēt aeronavigācijas informācijas pakalpojumus nekontrolētajā gaisa telpā no valsts militārā budžeta.
Viens no reģionālo lidlauku darbības galvenajiem priekšnosacījumiem ir degvielas apgāde. Latvijā aviācijas degvielai tiek piemērots akcīzes nodoklis neatkarīgi no lidojumu veida. Lai atbalstītu vispārējo aviāciju, ir nepieciešama akcīzes nodokļa atlaide nekomerciālajiem lidojumiem, kā arī degvielas apgādes procedūru vienkāršošana.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:
Reģionālo lidlauku sertifikācijas vispārējās aviācijas lidojumiem procedūru vienkāršošana un izmaksu samazināšana un CAA kapacitātes stiprināšana.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas, definējot gaisa satiksmi kā sabiedriskā transporta pakalpojumu.
Tiesiskā regulējuma pilnveide, veicinot gaisa taksometru pakalpojuma izmantošanu Latvijā (non-complex organization lidsabiedrību standarta ieviešana).
Civilmilitārās sadarbības veicināšana, t.sk. vispārējās aviācijas iesaiste glābšanas darbu veikšanā un kompensācijas mehānisma iekļaušana normatīvajos aktos par militārās aviācijas atbrīvotajiem pakalpojumiem Latvijas civilās aviācijas lidlaukos.
Finanšu instrumentu attīstība, lai nodrošinātu finansējumu vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei un veicinātu reģionālo gaisa pārvadājumu attīstību. (šī sadaļa ir attiecināma uz Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas finanšu sektora attīstības prioritāti)
Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu pieejamības veicināšana (flight information service) un kvalitātes paaugstināšana nekontrolētajā gaisa telpā. (šī sadaļa ir attiecināma uz Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas aeronavigācijas attīstības prioritāti)
Akcīzes nodokļa samazināšana un degvielas apgādes procedūru vienkāršošana reģionālajos lidlaukos nekomerciālajiem lidojumiem.
Rīcības virziens: reģionālo lidlauku infrastruktūras attīstība
Reģionālo lidlauku attīstības kontekstā viens no prioritārajiem jautājumiem ir Daugavpils lidlauka attīstība. “Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. Nacionālo lidostu attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai.”
Daugavpils lidlauks (atrodas Locikos Daugavpils novadā) šobrīd nav funkcionējošs, lai gan tas ir stratēģiski svarīgs civilās aviācijas nodrošināšanai Latgales plānošanas reģionā. Lidlauks nav sertificēts civilās aviācijas lidojumu apkalpošanai, un tam nav piešķirts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss..
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas valstī tikai veikta lidlauku pārvaldības decentralizācija, attiecīgi Liepājas, Ventspils un Daugavpils militāri-civilos lidlaukus nododot īpašumā pašvaldībām. Lietuva un Igaunija izvēlējās citu attīstības ceļu, līdz ar to katrā no šīm valstīm ir viens lidlauku ekspluatants (Lietuvā ir trīs komerciāliem lidojumiem paredzēti lidlauki, bet Igaunijā pieci lidlauki).
Līdz ar to, reģionālo lidlauku attīstību Latvijā nosaka to īpašnieku (pašvaldību) sociāli ekonomiskā politika, kas ir attiecīgi noteikta politikas plānošanas un teritorijas plānošanas dokumentos. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma Liepājas un Ventspils pašvaldības ir konsekventi īstenojušas sociāli ekonomisko politiku, kas paredz šo lidlauka darbības saglabāšanu un attīstību.
Pateicoties Kohēzijas fonda un Liepājas pašvaldības finansējumam, 2016.gada 20.septembrī Liepājas lidlauks tika sertificēts komerciālajiem pārvadājumiem. 2017.gada 16.maijā airBaltic atsāka regulārus pasažieru gaisa pārvadājumus maršrutā Liepāja-Rīga-Liepāja trīs reizes nedēļā ar 76-vietīgiem gaisa kuģiem Bombardier Q400 NextGen (2017.gadā tika veikti 196 lidojumi un pārvadāti 5 953 pasažieri; 2018.gadā līdz 30.novembrim tika veikti 280 lidojumi un pārvadāts 8731 pasažieris). No 2018.gada pavasara reisu skaits pieaugs līdz pieciem reisiem nedēļā visu gadu (vasaras un ziemas sezonas laikā), paredzot maršruta pilnīgu komercializāciju līdz 2019.gadam.
Atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajai informācijai lidostas ir spējīgas segt saimnieciskās darbības izmaksas no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja pasažieru apgrozījums sasniedz vismaz vienu miljonu gadā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētās un to aglomerācijās, neviena no šīm pilsētām visdrīzāk nespēs nodrošināt gaisa satiksmes dalībnieku skaitu līdz vienam miljonam gadā. Līdz ar to, reģionālo lidlauku attīstības pamats ir nevis lidlauka saimnieciskās darbības rentabilitāte, bet gan reģionālā attīstība: katalītiskā ekonomiskā ietekme (t.i., lidlauka darbības pozitīva ekonomiskā ietekme uz tūrisma attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi lidlauka aprūpes areālā).
Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Attīstības plānā 2018.-2035.gadam minēto vīziju “..Osta sadarbībā ar pilsētu ir izveidojusi Liepāju par inovāciju un cilvēkresursu kompetences centru un Ziemeļeiropas mēroga industriālo un loģistikas centru, kas nodrošina cilvēkkapitāla piesaisti un augstas pievienotās vērtības apstrādes rūpniecības apakšnozaru un saistīto tautsaimniecības nozaru uzņēmumu attīstību un ienākšanu Liepājā. Līdz ar to, Liepājas lidosta ir apstrādes rūpniecības klastera sastāvdaļa, kas nodrošina uzņēmējdarbībai nepieciešamo mobilitāti (gaisa transports ir ātrākais transporta veids) un pievienoto vērtību apstrādes rūpniecības (t.sk. aviācijas) apakšnozarēm.
Daugavpils lidlauka rekonstrukcija ir salīdzinoši dārga (orientējošās investīciju izmaksas līdz 50 miljoniem EUR), un to nav iespējams pilnībā finansēt no Daugavpils pašvaldības budžeta pašu ieņēmumiem. Papildus tam Daugavpils pašvaldības rīcībā nav nepieciešamo cilvēkresursu, lai veiktu lidlauka rekonstrukciju, sertifikāciju un ekspluatāciju. Līdz ar to, Daugavpils lidlauka attīstībai ir trīs galvenie izaicinājumi:
Nepieciešams publiskais finansējums lidlauka esošās infrastruktūras rekonstrukcijai un jaunas infrastruktūras būvniecībai;
Lidlauka sertifikācija vispārējās un komerciālās aviācijas lidojumu nodrošināšanai;
Lidlauka ekspluatācijas un uzturēšanas nodrošināšana.
Citu Latvijas reģionālo lidlauku attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību, kuru teritorijā atrodas attiecīgais lidlauks, sociāli ekonomiskās attīstības prioritātēm. Ņemot vērā lidlauku darbības pārrobežu raksturu ārpus konkrētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežām, pašvaldībām ir lietderīgi sadarboties lidlauku attīstībā un uzturēšanā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:
Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauku optimāla pārvaldības modeļa īstenošana.
Daugavpils lidlauka rekonstrukcija un attīstība, identificējot un piesaistot publiskā finansējuma avotus.
Liepājas lidlauka infrastruktūras turpmāka attīstība un lidojumu galamērķu skaita palielināšana, nodrošinot starptautiskos gaisa savienojumus.
Ventspils lidlauka infrastruktūras turpmāka attīstība, izskatot iespējas uzsākt komerciālus gaisa pārvadājumus.
Pārējo Latvijas reģionālo lidlauku attīstība atbilstoši pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prioritātēm.