Viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm) ir aviācijas kravu pārvadājumi un ar to saistītās nozares. Latvijas Aviācijas Domnīcas sanāksmē (18.10.2019) tika apskatīti šai aviācijas apakšnozarei svarīgi jautājumi, kas ir apkopoti atbilstoši diviem attīstības virzieniem:
Aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstība.
Aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšana.
Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Lai arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā iekšzemes kopprodukta pieaugums pārsniedz Latvijas tautsaimniecības vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Jāņem vērā, ka Latvijas loma Austrumu-Rietumu transporta koridorā tiek izmantota tikai daļēji, kas galvenokārt saistīts ar Eiropas Savienības un citu valstu piemērotajām ekonomiskajām sankcijām pret Krievijas Federāciju un muitas tarifu pastiprināšanu. Šie faktori negatīvi ietekmē preču apgrozījumu un neveicina jaunu transporta infrastruktūras projektu attīstību Latvijā. Aviācijas kravu loģistikā ir sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.
Rīcības virziens: aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstība
2017.gadā Rīgas lidosta apkalpoja 25,5 tonnas aviācijas kravu, Latvijas daļai Baltijas valstu aviācijas kravu pārvadājumu tirgū sastādot 51%. Vēsturiski lielākais aviācijas kravu apjoms Rīgas lidostā bija 53,5 tonnas 2013.gadā. Tas bija saistīts ar kravu pārvadājumiem ISAF apgādei uz Afganistānu.
Stabils aviācijas kravu pārvadājumu apjoms Latvijā ir vienīgi kravu pārvadājumi pasažieru reisos (t.s. belly cargo), kas nav aviokompāniju galvenā saimnieciskā darbība. Šai segmentā dominē pasta pārvadājumi un tranzīts, kā arī Latvijas eksporta kravas, kuru apjoms pastāvīgi pieaug. Tā rezultātā aviācijas kravu pārvadājumi šobrīd ir tieši atkarīgi no pasažieru aviolīniju piedāvājuma. Ir vērojama tendence, ka Rīgas lidostā apkalpotie gaisa kuģi kļūst arvien lielāki, kā rezultātā palielinās arī pārvadājamo kravu pieejamā kapacitāte.
Aviotransporta pārvadājumi ir labākais transporta veids augstas pievienotās vērtības precēm, kurām nepieciešams īss piegādes laiks un ātra krājumu aprite. Vietējais tirgus pagaidām nav spējīgs nodrošināt pietiekamu aviācijas kravu transporta pieprasījumu, lai veicinātu jaunu starptautisko pārvadātāju ienākšanu Latvijas tirgū. Galvenie Latvijas uzņēmumi, kas šobrīd izmanto aviācijas transporta pakalpojumus, ir elektronisko iekārtu ražotājs SIA “Mikrotīkls”, farmaceitisko produktu ražotāji AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”.
Minētie uzņēmumi ir galvenie aviācijas transporta pakalpojumu klienti pēdējo 5 gadu laikā, nodrošinot apmēram 80% no aviācijas kravu eksporta apgrozījuma. Šo preču piegādes ģeogrāfija ir ļoti plaša, kas neļauj veikt vietējo kravu konsolidāciju atsevišķās kravu līnijās. Tomēr, kā pierādīja “Turkish Cargo” 2017.-2018.gadā veiktie regulārie kravu lidojumi no Rīgas uz Stambulu ar kravu gaisa kuģi A330-200, Rīgas lidostā ir iespējams attīstīt jaunas kravu līnijas. Šīs lidojumu programmas laikā pārvadāto kravu apjoms virzienā uz Stambulu no sākotnēji 2% vien dažu mēnešu laikā pieauga līdz 7%, nemazinot konkurējošo pārvadātāju izaugsmi un kravu apjomus citos virzienos.
Pozitīvi ir vērtējama VAS “Latvijas Pasts” iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā. Sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu “Alibaba” un Krievijas pastu ir izveidots sekmīgs loģistikas risinājums, kā rezultātā, sākot ar 2017.gadu, uz Rīgu tiek veiktai neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.
Lai izmantotu nākotnes aviācijas kravu plūsmu potenciālu, ir nepieciešams apvienot loģistikas uzņēmēju zināšanas un klientu bāzi tālsatiksmes projektu realizēšanā. Lielākais trūkums ir tas, ka vietējo uzņēmēju kapacitāte ir nepietiekama sarežģītu loģistikas risinājumu izstrādei un ar to saistīto izmaksu risku dalīšanai, uzsākot jaunas kravu pārvadājumu līnijas. Papildus iepriekš minētajam, vēsturiski izveidojušies konkurences konflikti būtiski apgrūtina loģistikas uzņēmumu savstarpējo komunikāciju.
Kopumā vērtējot strauji mainīgo aviācijas kravu pārvadājumu dinamiku, ko ietekmē gan tehnoloģiju attīstība un patēriņa pieaugums, gan arī politiskie faktori, Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei. Šobrīd galvenā un noteicošā loma starptautisko kravu loģistikas risinājumu piesaistei un attīstībai ir zemas infrastruktūras izmaksas, augsta pakalpojumu kvalitāte, saprotamas un vienkāršas muitas procedūras, kā arī pievienotās vērtības radīšana, ko, balstoties uz inovācijām, var sniegt kravu apkalpošanā iesaistītie uzņēmumi un kontrolējošās iestādes. Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības ir izmantojamas vienīgi gadījumos, ja Latvijas loģistikas tēls tiks balstīts uz ārvalstu uzņēmēju pieredzi, ka kravu ievešanai Eiropas Savienībā vislabākie nosacījumi ir tieši Latvijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:
Kravu apstrādes procedūru un dokumentācijas vienkāršošana un efektivitātes paaugstināšana, tai skaitā pilnībā ieviešot elektronisko muitas sistēmu (“Latvija – ātrākais ieejas punkts ES”).
“Zaļā koridora” izveide starp Latvijas muitu un muitas dienestiem Krievijā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs.
Mārketinga atbalsta pieejamība kravu pārvadājumu regulārai satiksmei jaunos lidojumu virzienos.
Jaunu loģistikas pakalpojumu attīstība, izveidojot Rīgā starptautiskas nozīmes piegādes ķēžu aviācijas kravu reģionālo centru sadarbībā ar starptautiskajiem kravu integratoriem.
NATO spēku integrācijas vienības (militāro kravu konsolidācijas centra) izveide Rīgas lidostā (šī rīcības virziena īstenošana ir jāveic sadarbībā ar Aizsardzības ministriju).
Rīcības virziens: aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšana
Neskatoties uz Latvijas pagaidām ierobežoto lomu starptautisko aviācijas kravu pārvadājumu biznesā, šai aviācijas apakšnozarei ir labas attīstības perspektīvas. Attīstoties e-komercijai un “lielo datu” apstrādes tehnoloģijām, tuvāko gadu laikā mainīsies arī loģistikas risinājumi. Tā ir iespēja jaunu investīciju projektu īstenošanai Latvijā. Globālie interneta preču tirdzniecības un piegādes uzņēmumi, piemēram, Amazon, Alibaba un e-Bay, jau šobrīd ir ieguvuši dominējošo lomu e-komercijas sūtījumu apstrādē. Šo uzņēmumu nākotnes stratēģija ir nekavējoša piegāde globālā mērogā (72 stundas uz jebkuru piegādes vietu pasaulē). Šāds pakalpojums tiks balstīts uz “lielo datu” apstrādi un preču piegādi uz reģionālajiem atbalsta (sadales) centriem, vēl pirms klients ir veicis savu pasūtījumu.
Latvijā sekmīgi attīstās DHL, TNT un UPS kurjerpasta servisi. Sākot ar 2020.gadu, Eiropas Savienībā tiks atvērts arī pasta pakalpojumu tirgus. Ir sagaidāms, ka būtiski pieaugs pasta pakalpojumu konkurence, radot biznesa iespējas arī VAS “Latvijas pasts”.
Šobrīd Rīgas lidosta nevar konkurēt ar starptautiski atpazīstamiem aviācijas kravu loģistikas centriem Somijā, Vācijā vai Polijā, jo Rīgas lidosta neapkalpo transkontinentālos gaisa pārvadājumus, un šādu aviācijas kravu apstrādei Rīgas lidostā nav piemērotas infrastruktūras. Esošā Rīgas lidostas kravu noliktavu infrastruktūra ir sadrumstalota un pagaidām nav gatava jauniem aviācijas kravu pārvadājumu projektiem. Lidostā strādājošie uzņēmumi ir fragmentēti to sniegtajos nišas pakalpojumos, kas būtiski samazina kravu apgrozījuma izaugsmes iespējas ilgtermiņā.
Būtiskas izmaiņas lidostas infrastruktūrā ir sagaidāmas pēc 2026.gada, kad tiks īstenots Rail Baltica projekts. Līdz 2023.gadam Rīgas lidostā tiks izbūvēts jauns kravu perons, kā arī sāks darboties jauna DHL noliktava un tiks izbūvēts jauns loģistikas centrs ar ne mazāk kā 8000 m² noliktavu platību. Lai izmantotu šī projekta potenciālu pilnā mērā, ir nepieciešams radīt lidostas loģistikas kompleksu, kas ietver vairākas būtiskas sadaļas:
Aviācijas kravu infrastruktūra ar tiešu piekļuvi lidostas peronam;
Loģistikas centrs ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu ar salīdzinoši zemām izmaksām;
Lidostas un Rail Baltica loģistikas parka integrācija, nodrošinot kravu apstrādes, sīkpaku loģistikas un multimodālu transporta savienojumu realizācijas maksimālu efektivitāti.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir definētas šādas darbības prioritātes:
Esošās kravu apstrādes infrastruktūras efektivitātes paaugstināšana Rīgas lidostā, samazinot kravu apkalpošanas laiku.
Rail Baltica projekta īstenošana un infrastruktūras integrācija ar Rīgas lidostas infrastruktūru.
Rīgas lidlauka infrastruktūras attīstība, kas ir piemērota aviācijas pasta sūtījumu apstrādei un e-komercijas tīklu risinājumiem.
Multimodāla avio kravu loģistikas centra izveide Rīgas lidostā.