Dronu tehnoloģiju attīstība, to straujā izplatība un plašā pieejamība rada arvien lielākus izaicinājumus civilās aviācijas drošībai visā pasaulē. Vēl jo vairāk – esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kur redzam, kā dronu pielietošana ir mainījusi mūsdienu karadarbību, bezpilota tehnoloģiju iespējas un potenciāls traucēt un apdraudēt civilo aviāciju ir kļuvis par neatliekamu jautājumu – mūsdienu jauno realitāti, kas liek meklēt efektīvākos tehnoloģiskos un sadarbības risinājumus.
Kā Eiropas civilās aviācijas nozare, tās uzraugi un valstis kopumā risina šos jaunos izaicinājumus? Pērn Starptautiskās lidostu padomes (ACI) sadarbības tīkla ietvaros tika veikta Eiropas lidostu aptauja, lai noskaidrotu vai civilajās lidostās tiek izmantotas sistēmas vai iekārtas, kas ļauj identificēt bezpilota gaisa kuģus, vai un kā katrā valstī ir noteikta atbildība un pilnvaras strādāt ar šīm iekārtām un sistēmām.
Tāpat tika jautāts par civilajās lidostās uzstādītajām vai pieejamajām sistēmām dronu piespiedu nosēdināšanai un, ja šādas sistēmas ir, tad kuras institūcijas ir pilnvarotas tās izmantot.
Ģeopolitiskā spriedze pastiprina steidzamību
Realitāte ir šāda: tikai nedaudzās Eiropas lidostās ir ieviestas dronu detektēšanas sistēmas, tostarp dronu detektēšanas un nosēdināšanas iekārtu nav ne Tallinas lidostā, nedz arī Lietuvas trīs starptautiskajās lidostās. Turklāt būtiski uzsvērt, ka šīs iekārtas – gan civilām, gan militārām vajadzībām domātās - nav nevainojamas un nedod 100 % rezultātu. Tātad ne šobrīd, ne arī tuvākā nākotnē nav un nebūs iespējas pilnībā identificēt visus dronus, jo īpaši gadījumos, kad tie acīmredzami ļaunprātīgi tiek modificēti, lai nebūtu pamanāmi, – tieši tā, kā tas janvāra vidū notika Rīgas lidostā.
Vēl mazāk Eiropā ir to civilo lidostu, kurās būtu uzstādītas dronu piespiedu nosēdināšanas sistēmas, – no visām aptaujātajām lidostām tāda ir tikai viena, un arī tur ir nianses, par kurām saprotamu iemeslu dēļ publiski neviens daudz nerunā. Toties ir skaidra kopējā tendence, ka tiesības reaģēt uz dronu incidentiem lidostās galvenokārt tiek uzticētas valstu tiesībaizsardzības iestādēm.
Aviācija ir nozare, kur rīcības protokoli un procedūras ārkārtas situācijās ir ļoti skaidri definētas, tiek regulāri trenētas un labi strādā. Arī Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir izstrādājusi plašus noteikumus un vadlīnijas, lai nodrošinātu dronu drošu integrāciju Eiropas gaisa telpā. Ja runa būtu tikai par civilu apdraudējumu, par neuzmanīgiem, visu nezinošiem lietotājiem vai dronu “huligāniem”, tad šos jautājumus varētu risināt arī par gaisa satiksmes vadību atbildīgie sadarbībā ar lidostām, un tā tas arī šobrīd jau veiksmīgi notiek.
Taču hibrīdkara apstākļos ir jārunā par valsts gaisa telpas aizsardzību, tāpēc ar civilo aviācijas nozari vien nepietiek, manuprārt, te ir obligāta tiesībaizsardzības un militāro struktūru līdzdarbība un pat to vadošā funkcija, sniedzot atbalstu gan tehnoloģijās, gan reaģēšanas spējām un kompetenci.
Kopīga atbildība. Valstīm, sabiedrībām un nozarēm jāstrādā kopā
Dronu tehnoloģiju straujā attīstība un ģeopolitiskie faktori prasa koordinētu pieeju valsts gaisa telpas aizsardzībai. Faktiski tai ir jābūt valsts funkcijai – definēt uzstādījumus, koordinēt visus iesaistītos un nodrošināt tam finansējumu. Būtu netālredzīgi un nepietiekami efektīvi šo funkciju uzlikt tikai civilajām aviācijas institūcijām, tādējādi palaižot garām iespēju izmantot profesionāļu - valsts bruņoto spēku un tiesībaizsardzības iestāžu jau uzkrāto tehnoloģisko un cita veida pieredzi, pielietojot to neatļauti pilotētu dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
Civilās aviācijas nozarei šādu resursu un pieredzes nav, toties tai ir zināšanas par nozares specifiku, operacionālajām vajadzībām, un tai ir iespējas visus jaunos tehnoloģiskos risinājumus integrēt reālajā civilo lidostu vidē un to procedūrās. Tas arī palīdzētu testēt un saskaņot visu nepieciešamo institūciju darba algoritmus reālu incidentu gadījumos.
Ko tālāk ? Resursu ieguldījumi risinājumos un Latvijā radītajās tehnoloģijās
Bez pamācīšanas un kritikas, jo tam mums šobrīd nav laika: nepieciešams skaidrs tiesiskais ietvars un precīzs atbildību sadalījums -pienākumu un procesu efektīvs sadalījums, koordinācija, kritisko funkciju dublēšana gadījumiem, kad kāds no iesaistītajiem nav pieejams, dienestu un institūciju sadarbības mācības, testi. Saziņa ar citu valstu dienestiem, pieredzes apmaiņa, jauno risinājumu testi un izvērtēšana, integrējot jau pārbaudītos un veiksmīgākos risinājumus Latvijas aviācijas ikdienā. Turklāt ir svarīgi “uz karstām oglēm” nesagraut jau esošos rīcības algoritmus, esošās, funkcionējošās procedūras un nerīkoties haotiski, bet pilnveidot un papildināt tās atbilstoši jaunajai realitātei.
Nepieciešami tūlītēji valsts ieguldījumi dronu detektēšanas un nosēdināšanas tehnoloģiju attīstībā. Ņemot vērā Latvijas dronu nozares un šī segmenta spēlētāju spējas, pieredzi un zināšanas, jāiesaista Latvijas un Baltijas tehnisko universitāšu labākie prāti un jāmeklē visi iespējamie risinājumi. Šodien tie ir lidlauki, bet rīt vai parīt citas valsts kritiskās infrastruktūras elementi – ostas, HES, gāzes krātuves, militārie objekti.
Paralēli jāmeklē atbalsts ar jau pieejamajiem militārajiem līdzekļiem. Tirgū ir pieejami vairāki mobili risinājumi, kas jau darbojas. Iespējams, nepieciešama pastāvīga attiecīgi aprīkotas un militārās vienības fiziska klātbūtne visu valsts kritisko objektu tuvumā, kamēr nav rasti citi risinājumi.
Kas ir jāņem vērā un ar ko jārēķinās visiem arī turpmāk ?
Ja skatāmies uz citu Eiropas valstu pieredzi, tad, piemēram, Vācijā vien pagājušā gada laikā vairāk nekā 80 reizes tika uz laiku slēgta gaisa telpa ap valsts lidostām tieši šādu neidentificētu dronu aktivitāšu dēļ. Šādi incidenti šobrīd notiek un var notikt jebkur, un pēkšņām izmaiņām lidojumu laikos un plānos ir jābūt gataviem arī pasažieriem un ceļotājiem. Lai kādas visefektīvākās un modernākās sistēmas tiktu izmantotas gaisa telpas uzraudzībai lidostās, gadījumos, kad tiek konstatēti neatļauti dronu lidojumi, gaisa satiksme drošības apsvērumu dēļ tiek un tiks apturēta un gaisa telpa uz laiku slēgta. Tas ir nepieciešams visu mūsu drošībai, jo aviācijā nav un nebūs atkāpes no drošuma un drošības uzstādījumiem.
Comentários