Šī gada 16.martā esam griezušies valdībā ar aicinājumu nekavējoši uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai sniegtu finansiālu atbalstu krīzes skartajiem aviācijas nozarē strādājošiem uzņēmumiem un darbiniekiem, kā arī īstenotu pārdomātu, izsvērtu un objektīvu sabiedrības un uzņēmēju informēšanu par:
preventīvajām darbībām un rīcības scenārijiem, lai ierobežotu Covid-2019 izplatību, īpaši, kritiskās infrastruktūras ilgtspējīgas darbības kontekstā;
precīzi definēt valsts atbalsta mehānismus krīzes skarto uzņēmumu (tai skaitā mazo un vidējo) darbības saglabāšanai!
Esam informēti, ka Eiropas Komisija turpmāko nedēļu laikā plāno aviācijas un tūrisma nozares uzņēmēju un darbinieku atbalsta pasākumiem piešķirt 8 miljardus eiro, kā arī nozares saglabāšanai ir iecerēts izdalīt papildus 29 miljardus eiro caur atbalsta fondiem. Šai sakarā, būtu jādara viss nepieciešamais, lai arī Latvijas aviācijas un tūrisma uzņēmumi un darbinieki varētu pretendēt uz šiem atbalsta pasākumiem.
Latvijas Aviācijas Asociācija pilnībā pievienojas Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) un Latvijas Kongresu biroja (LKB) 12.marta aicinājumam valdībai uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu un radīt ilgtspējīgu atbalsta mehānismu tūrisma nozarei.
Ņemot vērā esošo situāciju, aviosabiedrības, infrastruktūras uzņēmumus, lidostu servisa un tirdzniecības uzņēmumus, tūrisma operatorus un tūrisma aģentus šī krīze skar visvairāk un jau martā atsevišķos pakalpojumu segmentos novērots pat 100% pasūtījumu samazinājums. Savukārt, aviācijas nozarē kopumā līdz šī gada jūlijam (ieskaitot) ir sagaidāms kritums virs 50%. Diemžēl, situācijas tālākā attīstība un ietekme uz nozari nav precīzi prognozējama un var vienīgi pasliktināties.
Lai īstenotu sociāli atbildīgu rīcību, kuras mērķis būtu aviācijas nozares saglabāšana, aicinām Ministru kabinetu nekavējoties pieņemt sekojošus lēmumus:
Atbrīvot krīzes skartos uzņēmumus (pie apgrozījuma krituma virs 35%) no darba spēka nodokļu nomaksas vismaz uz 4 mēnešiem.
Lai izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas un ilglaicīgas sociālās krīzes, valstī vismaz uz 60 dienām būtu jāievieš krīzes darba nespējas lapa (faktiski – dīkstāves kompensācija), kas, papildus darba spēka nodokļu atbrīvojumam, noteiktu solidāru darba algas izmaksu sadalījumu 40% - valsts kompensācija; 30% - darbinieka solidāra atbildība; 30% - darba devēja izmaksas. Vai arī, krīzes situācijai ieilgstot, aicinām sekot Dānijas piemēram un ieviest 75% algu apmaksu no valsts budžeta[1]. Tas ilgtermiņā ļautu būtiski samazināt sociālā budžeta slogu saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām.
Slimības lapu bezierunu apmaksa no valsts puses (B lapa) darbiniekiem ar jebkādām elpceļu saslimšanām vai tikai aizdomām par slimību un skaidras instrukcijas par karantīna nosacījumiem valstī.
Noteikt tiesisko aizsardzību pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, un kuras nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem.
Rast iespēju īstermiņa apgrozāmo līdzekļu atvieglotai pieejamībai.
Krīzes skartajiem uzņēmumiem jānodrošina iespēja uz laiku bez soda sankcijām atlikt kredītu un procentu maksājumus.
Tas palīdzētu aviācijas un tūrisma nozares komersantiem saglabāt darba vietas, novērst bankrotu vilni, un operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes.
Vairāk informācijas:
Biedrība “Latvijas Aviācijas Asociācija”
Valdes loceklis
Artūrs Kokars
e-pasts: info@laa.aero