Eiropas Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt koordinētu pieeju, nosakot brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Šāda dalībvalstu koordinēta pieeja būtu nepieciešama kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošanā. Piemēram, šī EK priekšlikuma 10. punktā noteikts, ka, apsverot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, būtu jāievēro kopīgas robežvērtības, par atskaites slieksni paredzot tostarp 50 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
Aviācijas nozare atbalsta un novērtē līdz šim pieņemtos valdības lēmumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā un atzīst, ka valdības spertie soļi ir bijuši izšķiroši infekcijas efektīvai kontrolei Latvijā, kur šobrīd ir vieni no viszemākajiem saslimstības rādītājiem Eiropā. Tāpat nozare novērtē 2020. gada 2. septembrī pieņemtos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” kas ļauj veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīm, Šveici un Apvienoto Karalisti. Tomēr, ierodoties Latvijā no augsta riska valstīm, ir jāievēro pašizolācija.
Lai arī šai noteikumos ietvertais regulējums ir nesis pozitīvus rezultātus, ņemot vērā, ka Latvijā Covid-19 saslimstības rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā, pastāvot Covid-19 izplatības riskiem pasaulē un Eiropā, pašizolācijas prasības piemērošana liedz aviācijas nozarei sākt atveseļošanos – nozare vēl joprojām ir krīzes situācijā. Būtisku negatīvu ietekmi uz neto apgrozījumu pandēmija ir radījusi 83% aviācijas nozares uzņēmumu. Ir sagaidāms, ka šie uzņēmumi gan 2020. gadā, tā arī 2021. gadā darbosies ar operacionāliem zaudējumiem. Tas ir, uzņēmumu operacionālās izmaksas arī turpmāk saglabāsies lielākas salīdzinot ar ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem. Šādā situācijā uzņēmumi tiek novājināti un pastāv būtiski nozares uzņēmumu (galvenokārt to, kuri iesaistīti pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanā un lidojumu izpildē) maksātnespējas riski. Jau tuvākajā laikā tas var skart līdz 3500 nozarē strādājošos, gan zaudējot darbu, tā arī būtiski sarūkot atalgojumam.
Vidējās neto apgrozījuma izmaiņas aviācijas nozares uzņēmumos pret 2019. gada 1. pusgadu veidoja -45%, bet prognoze 2020. gada griezumā ir -46%. Tas nozīmē, ka faktiskā uzņēmumu finansiālā situācija turpina pasliktināties, salīdzinot ar šī gada pirmo pusgadu. Tai skaitā, šī gada pirmajos trīs mēnešos nozare uzrādīja izcilus izaugsmes rādītājus, kas mazināja pirmā pusgada kritumu darbības pārtraukuma laikā (līdz pat -97% no nozares apgrozījuma).
Pārvadātāju gadījumā tas atspoguļojas kritiski zemā rezervāciju skaitā un pasažieru neierašanās rādītājos (no show rate), it īpaši pēc tam, kad kāda valsts tiek iekļauta dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā. Tādēļ, vēršam uzmanību uz Eiropas Komisijas priekšlikumu[1], kurā dalībvalstis aicinātas nodrošināt koordinētu pieeju, nosakot brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Gan Eiropas lidsabiedrību asociācija (A4E), gan IATA (Starptautiskā gaisa transporta asociācija), gan arī Starptautiskā lidostu padome (ACI) un Eirokontrole (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) aicina atbalstīt Komisijas priekšlikumu. Arī Latvijas aviācijas nozare aicina atbalstīt un virzīt Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņemšanu un iestrādi Latvijas normatīvajos aktos,
izstrādājot pamatotu (faktos, datos un pētījumos balstītu) pieeju priekšlikumā minēto pasākumu (sliekšņa pakāpeniska celšana un izņēmumi aviācijas personālam) ieviešanai Latvijā.
Eiropas un pasaules ekonomika nespēj funkcionēt bez drošiem transporta pakalpojumiem un personu brīvas pārvietošanās ES ietvaros. Eiropas Komisijas paziņojumos7 rosināts izmantot elastīgu, pakāpenisku pieeju nolūkā atjaunot neierobežotu pārvietošanās brīvību, no vispārējiem ierobežojumiem pārejot uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildinātu fiziskās distancēšanās pasākumus, gadījumu izsekošanu un testēšanu. Šādiem pasākumiem tvēruma ziņā jāaprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzībai, turklāt pasākumiem ir jābūt samērīgiem, izstrādātiem īpaši katram transporta veidam, tie nedrīkst būt diskriminējoši un tirgū jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
Nozare apzinās, ka liela daļa jauno Covid-19 gadījumu ir “ievesti” no ārvalstīm un pārējie gadījumi saistīti ar ievesto gadījumu kontaktpersonām, taču vienlaikus vērš uzmanību uz faktu, ka ar gaisa kuģiem ievestie gadījumi veido mazāku procentu no visiem ievestajiem gadījumiem. Turklāt pasažieriem, kas ceļo ar gaisa satiksmi, jāievēro daudz nopietnāki drošības pasākumi, šie pasažieri gatavojas, ka viņi tiks pārbaudīti, un visa informācija par jauniem gadījumiem un pasažieru aizpildītās anketas tiek operatīvi nodotas kompetentajām iestādēm, ļaujot SPKC efektīvi pārbaudīt kontaktpersonas.
Nozare ir apkopojusi datus par Covid-19 pozitīvo gadījumu skaitu uz pārējo aviācijas pasažieru fona. Pēdējo nedēļu dati liecina, ka ar gaisa kuģiem ievesto pozitīvo saslimšanas gadījumu skaits pret pārējo ielidojošo pasažieru skaitu ir neliels. Piemēram, 2020. gada 38. nedēļā ir konstatēts 1 pozitīvais gadījums uz 906 pasažieriem (ieskaitot tranzīta pasažierus).
Savukārt, gadījumos, kad ar gaisa kuģi ieceļojošam pasažierim tiek atklāta Covid-19 saslimšana, SPKC ir iespējams nekavējoties iegūt no aviopārvadātājiem visus nepieciešamos datus, lai konstatētu saslimušā kontaktpersonas. Tik augsta līmeņa sadarbību ar veselības aizsardzības iestādēm no visiem transporta veidiem pašreiz nodrošina tikai aviācijas nozare, turklāt katru nedēļu uzrādot arvien labākus rezultātus. SPKC tiek nodrošināta ļoti efektīva un operatīva pieeja pasažieru datiem Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā, kā arī tiek nodrošināta ātra un efektīva pasažieru aizpildīto anketu nodošana kompetentajām iestādēm. Pat, ja SPKC neizmanto pasažieru aizpildītās anketas (kamēr nav ieviests digitāls pašdeklarēšanās mehānisms), tās jau pašreiz kalpo kā efektīvs psiholoģisks atgādinājums par valstī spēkā esošajām prasībām. Vienlaikus būtiski ir uzlabojusies pasažieru anketēšanas kvalitāte, sasniedzot pat 98,8% aizpildītu apliecinājumu no visiem Latvijā ar gaisa kuģi ielidojošajiem pasažieriem.
Vienlaikus, minētos priekšlikumus ir iespējams attiecināt arī uz citiem transporta veidiem, ja šīs nozares organizācijas spēj nodrošināt un ievērot ekvivalentus epidemioloģiskās drošības pasākumus un sadarbību ar veselības iestādēm.
Aviācijas nozares eksperti šobrīd strādā pie padziļinātas analīzes un datu apkopošanas, lai izstrādātu priekšlikumus, kā Latvijā sabalansētā veidā (sekmējot nozares atveseļošanos un nodrošinātu epidemioloģiskās drošības ievērošanu) ieviest pārējos (šajā iniciatīvā neminētos) Komisijas priekšlikumā minētos pasākumus. Taču, jau šobrīd, balstoties uz pašreiz pieejamajiem datiem, ir izstrādājusi priekšlikumus trīs jautājumos: sliekšņa pakāpeniska celšana, lidojumu atļaušana uz selektīvām trešajām valstīm un izņēmums no pašizolācijas prasības aviācijas personālam.
[1] Eiropas Komisijas priekšlikums “Padomes ieteikums par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju”, COM/2020/499 final, 04.09.2020.
Avots: Latvijas Aviācijas Asociācija