Atklāto vēstuli valdībai 2020.gada 19.martā parakstījuši: Latvijas Aviācijas Asociācija, Latvijas Aviācijas Arodbiedrība, Lidostas Darbinieku Arodbiedrība, Latvijas Aviācijas Arodbiedrību Federācija. Jau sākoties Covid-2019 krīzei, esam informējuši valdību un Satiksmes ministriju par Latvijas aviācijas nozares sabrukumu, kas ir noticis saistībā ar pamatoto valdības lēmumu apturēt starptautisko pasažieru satiksmi. Ar šo atklāto vēstuli valdībai aviācijas nozares uzņēmēji un darbinieku intereses pārstāvošās arodbiedrības vēlas uzsvērt, ka ir ārkārtīgi svarīgi pilnā mērā atbalstīt valdības virzīto likuma projektu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību”. Šī likumprojekta ietvarā Ekonomikas ministrijai ne vēlāk ka līdz 2020.gada 24.martam ir paredzēts uzdot sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-2019 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kuriem ir piemērojami šajā likumā noteiktie pasākumi un īpaši atbalsta mehānismi. Lai mazinātu krīzes graujošo ietekmi uz Latvijas aviācijas nozari uzstājam, ka līdz citu alternatīvo atbalsta instrumentu iedarbināšanai, par ko tiek diskutēts Eiropas Savienībā, visas aviācijas vērtības ķēdes uzņēmumiem ir jābūt iekļautiem likumprojektā paredzētā krīzes skarto nozaru sarakstā. Lūdzu ņemt vērā, ka jebkura papildus vilcināšanās ar atbalstu aviācijas nozarei un nozares darbiniekiem, kā arī turpmākā neskaidrība var veicināt neatgriezeniskus maksātnespējas procesus un darbinieku kolektīvas atlaišanas, kā rezultātā pēckrīzes apstākļos Latvijas aviācijas nozare ilglaicīgi nevarēs atjaunot savu darbības kapacitāti un saglabāt vadošo lomu Baltijas aviācijas tirgū.

Tā kā COVID-19 pandēmijas mazināšanai veiktie krīzes pasākumi, tostarp Latvijas valdības lēmums par ārkārtas situācijas ieviešanu, ir radījis kritisku ietekmi uz lidostas “Rīga” ieņēmumiem, uzņēmuma valde aicina Saeimu izlēmīgi lemt par atbalstu aviācijai un iekļaut krīzes skarto nozaru sarakstā tās nozares, kas saistītas ar lidostas darbību. “Visa aviācijas nozare, tostarp arī lidosta “Rīga”, patlaban saskaras ar dramatisku ieņēmumu kritumu, tādēļ tai ir nepieciešams nekavējošs finansiāls atbalsts. Pilnībā izprotot to, ka patlaban spēkā esošais ES regulējums bez īpaša Saeimas lēmuma neparedz valsts atbalstu aviācijai, aicinām politiķus izlēmīgi risināt radušos situāciju un nepieļaut nozares sabrukumu,” uzsver lidostas “Rīga” valde. Lai to nodrošinātu, atbalstāmo nozaru sarakstā ir jāiekļauj visas ar lidostas darbību saistītās nozares, ne tikai aviopārvadājumu nodrošināšana, norāda lidostas valde. Attiecīgus priekšlikumus piektdien izskata Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Lidosta “Rīga” arī ierosinājusi paredzēt tiesības valstij veikt individuālos atbalsta pasākumus, to realizāciju saskaņojot ar Eiropas Komisiju atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām, ka arī atļauju valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir ietekmējusi COVID-19 krīze, saņemt civiltiesisko saistību neizpildes un zaudējumu kompensāciju. Savukārt krīzes skartās nozares uzņēmumiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, lidosta “Rīga” piedāvā rast iespēju saņemt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz pat trīs gadiem; kapitālsabiedrībām, kurās akcionārs ir valsts, ar atbilstošu akcionāru lēmumu ļaut atcelt dividendēs izmaksājamo daļu līdz pat trīs gadiem. Tāpat lidosta aicina ieviest mehānismu, kas Eiropas Savienības struktūrfondu finansētos un patlaban nerealizējamos projektos atbrīvotu atbalsta saņēmēju no nepieciešamības atmaksāt jau apstiprinātos vai izmaksātos Kohēzijas fonda līdzekļus par tām projekta daļām, kas jau ir realizētas. “Ja valsts attiecinās uz aviācijas nozari jau pieņemtos lēmumus, tostarp nodokļu atlaides, dividenžu politiku, ļaus atlikt esošos maksājumus un pārskatīs ES līdzfinansētos projektu realizācijas nosacījumus, tad mums būs cerība pārdzīvot COVID-19 krīzes smagāko posmu. Visas krīzes reiz beidzas, un savlaicīgi pieņemti politiķu lēmumi lidostai ļaus iespējami ātri atgriezties pie izaugsmes,” uzsver lidostas valde. Pretējā gadījumā aviācijas nozares uzņēmumiem var nākties pieņemt radikālus lēmumus izdevumu samazināšanai. Jau ziņots, ka saskaņā ar izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā ir aizliegti starptautiskie pasažieru lidojumi un līdz ar to lidosta “Rīga” strādā minimālā apjomā – notiek vien atsevišķi kravu lidojumi un repatriācijas reisi tautiešu atgriešanai Latvijā. Avots: Lidosta "Rīga"

Latvijas Republikas Lidostu darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LDA) un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) darbinieku vārdā atkārtoti aicinām uz nekavējošu rīcību veikt visu iespējamo Latvijas aviācijas nozares saglabāšanai. “Covid 19” izraisītā krīze turpina graujoši ietekmēt aviācijas nozari. Šobrīd vairāk nekā 1200 Lidostas darbinieki ir neziņā par savām darba vietām un uzņēmuma nākotni kopumā. Lidosta jau šobrīd ir publiski paziņojusi par 40% personāla samazinājumu, līdz ar ko tiks radīts ievērojams slogs valsts budžetam, šiem darbiniekiem kļūstot par bezdarbniekiem. Savukārt valsts nodokļu budžetā par atlaistajiem darbiniekiem vairs netiks veiktas iemaksas no uzņēmuma un darbinieku puses, tādējādi samazinoties valsts nodokļu ieņēmumiem. Atkārtoti atgādinām, ka ir ieguldīts gadiem ilgs, nepārtraukts darbs, lai padarītu Lidostu par vienu no visstraujāk augošajām Lidostām Eiropā. Ja netiks izveidots atbalsta mehānisms Lidostai un netiks pieņemti steidzami lēmumi, kā uzlabot šobrīd esošo situāciju, aviācijas nozare tiks iznīcināta un Rīga neatgriezeniski zaudēs savas gadiem ilgi izcīnītās līderpozīcijas. Lidostas darbinieki sagaida nekavējošu valsts rīcību un aicina steidzami glābt uzņēmumu no bankrota, un saglabāt darba vietas. Aicinām pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai sniegtu atbalstu un nezaudētu mūsu valsts un Baltijas galveno lidostu. Avots: Latvijas Republikas Lidostu Darbinieku Arodbiedrība

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šī gada 10.janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā. Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju airBaltic, šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus. “Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū,” komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. “airBaltic kā Baltijas reģiona vadošā lidsabiedrība iestājas par ilgtspējīgu aviācijas nozares attīstību. Mēs esam gandarīti, ka Latvijā tiek gatavots nozīmīgs skaits profesionāļu, kas ar savu intelektuālo pienesumu globālo aviācijas nozari padarīs efektīvāku. Mums ir būtiski atbalstīt pašmāju jaunos zinātniekus un sniegt tiem platformu, kurā dalīties ar saviem pētnieciskās darbības rezultātiem,” uzsver airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina. ”Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) augstu novērtē dalību aviācijas nozares zinātniskās konferences organizēšanā, jo tā RTU ir iespēja plašākai auditorijai prezentēt mūsu Aeronautikas institūta zinātnieku pētījumus, kā arī, sadarbojoties ar citām augstskolām un industriju, stiprināt zinātniskās pētniecības kapacitāti un viedokļu līderību aviācijas nozarē,” saka RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna. “Jaunu aviācijas speciālistu sagatavošana un aviācijai veltīti zinātniskie pētījumi visu 20 pastāvēšanas gadu laikā ir bijusi viena no Transporta un sakaru institūta (TSI) prioritātēm. Mūsu institūts turpina attīstīt šo nozari, un mēs esam lepni būt par vienu no trim augstskolām Latvijā, kura gatavo aviācijas speciālistus. TSI vienmēr ar entuziasmu iesaistās jaunos sadarbības projektos aviācijas nozarē, un tādēļ mums ir liels gandarījums līdzdarboties Rīgas Aviācijas foruma zinātniskās konferences organizācijā un norisē,” zinātniskās konferences rīkošanu komentē TSI rektora v.i. Juris Kanels. “Rīgas Aeronavigācijas Institūts ir augstskola ar vairāk nekā 70 gadus bagātu vēsturi, kura nepārtraukti attīstās un pilnveidojas aviācijas un transporta jomā un turpina sagatavot aviācijas speciālistus ar iespēju saņemt starptautiski atzītas licences un sertifikātus. Līguma noslēgšana ar Latvijas Aviācijas asociāciju un radnieciskā profila Latvijas augstskolām par inovatīvās pētniecības attīstību aviācijas nozarē dod iespēju spert jaunu soli, kura mērķis ir apvienot spēkus zinātniski pētnieciskā darba organizēšanā un veicināt kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu Latvijas un Eiropas Savienības vajadzībām strauji attīstošā aviācijas jomā,” komentē Rīgas Aeronavigācijas institūta attīstības prorektors Juris Maklakovs. Aviācijas nozare jau pirms desmit gadiem kā viena no pirmajām uzsāka darbu globālā līmenī, lai mazinātu tās ietekmi uz vidi. Katru gadu nozare velta būtiskus līdzekļus, lai cilvēki, zināšanas un vietas tiktu savienotas iespējami efektīvākā ceļā. Ņemot vērā aviācijas būtisko lomu Latvijas tautsaimniecībā, arī Latvijas akadēmiskajai videi ir iespēja sniegt savu pienesumu globālās aviācijas attīstībā. Konferences laikā ir paredzēts organizēt arī vairākas meistarklases, kuras vadīt tiks aicināti pasaules mērogā pazīstami zinātnieki. Konferencē tiek aicināti uzstāties pētnieki, kuru zinātniskā darbība ir saistīta ar aviācijas tematiku, sākot no vadībzinībām un tālvadības gaisa kuģu izstrādes, līdz pat matemātiskās modelēšanas un ekonometrisko metožu pielietojumam aviācijā. Lai veicinātu zinātnisko darbu prezentācijas, labākie darbi tiks publicēti Viļņas Ģedimina universitātes izdotajā zinātniskajā žurnālā, kas ir indeksēts starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs, piemēram, SCOPUS, WoS un citās. Lai reģistrētos dalībai konferencē, aicinām apmeklēt konferences mājaslapu www.raf2020.lv.

Pilotu skola TMG ATO sadarbībā Ridaļu Aeroklubu (Igaunija) 2020.gada vasarā rīkos trīs nedēļu aviācijas nometni Igaunijā. Jaunieši sākot no 14.gadu vecuma tiks iepazīstināti ar privātpilota teorētiskās apmācības priekšmetiem kā aerodinamika, lidmašīnas uzbūve, navigācija un citi. Pēc izvēles, jaunieši iegūs līdz 5 stundām praktisku lidojumu pieredzi ar planieri, moto planieri Falke 25C vai lidmašīnu Cessna 172, kas notiks atbilstoši privātpilotu apmācības programmai, kas vēlāk tiks ieskaitīta jaunā lidotāja lidojuma apmācības stundās. Tāpat, ir paredzēta ar aviācijas tematiku saistīta atpūtas programma. Nometnes laikā tiks organizēti braucieni uz Tartu Aviācijas muzeju, Tartu Aviācijas Akadēmiju un Tallinas lidojumu vadības torni.

Šī gada 16.martā esam griezušies valdībā ar aicinājumu nekavējoši uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai sniegtu finansiālu atbalstu krīzes skartajiem aviācijas nozarē strādājošiem uzņēmumiem un darbiniekiem, kā arī īstenotu pārdomātu, izsvērtu un objektīvu sabiedrības un uzņēmēju informēšanu par: preventīvajām darbībām un rīcības scenārijiem, lai ierobežotu Covid-2019 izplatību, īpaši, kritiskās infrastruktūras ilgtspējīgas darbības kontekstā; precīzi definēt valsts atbalsta mehānismus krīzes skarto uzņēmumu (tai skaitā mazo un vidējo) darbības saglabāšanai! Esam informēti, ka Eiropas Komisija turpmāko nedēļu laikā plāno aviācijas un tūrisma nozares uzņēmēju un darbinieku atbalsta pasākumiem piešķirt 8 miljardus eiro, kā arī nozares saglabāšanai ir iecerēts izdalīt papildus 29 miljardus eiro caur atbalsta fondiem. Šai sakarā, būtu jādara viss nepieciešamais, lai arī Latvijas aviācijas un tūrisma uzņēmumi un darbinieki varētu pretendēt uz šiem atbalsta pasākumiem. Latvijas Aviācijas Asociācija pilnībā pievienojas Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) un Latvijas Kongresu biroja (LKB) 12.marta aicinājumam valdībai uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu un radīt ilgtspējīgu atbalsta mehānismu tūrisma nozarei. Ņemot vērā esošo situāciju, aviosabiedrības, infrastruktūras uzņēmumus, lidostu servisa un tirdzniecības uzņēmumus, tūrisma operatorus un tūrisma aģentus šī krīze skar visvairāk un jau martā atsevišķos pakalpojumu segmentos novērots pat 100% pasūtījumu samazinājums. Savukārt, aviācijas nozarē kopumā līdz šī gada jūlijam (ieskaitot) ir sagaidāms kritums virs 50%. Diemžēl, situācijas tālākā attīstība un ietekme uz nozari nav precīzi prognozējama un var vienīgi pasliktināties. Lai īstenotu sociāli atbildīgu rīcību, kuras mērķis būtu aviācijas nozares saglabāšana, aicinām Ministru kabinetu nekavējoties pieņemt sekojošus lēmumus: Atbrīvot krīzes skartos uzņēmumus (pie apgrozījuma krituma virs 35%) no darba spēka nodokļu nomaksas vismaz uz 4 mēnešiem. Lai izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas un ilglaicīgas sociālās krīzes, valstī vismaz uz 60 dienām būtu jāievieš krīzes darba nespējas lapa (faktiski – dīkstāves kompensācija), kas, papildus darba spēka nodokļu atbrīvojumam, noteiktu solidāru darba algas izmaksu sadalījumu 40% - valsts kompensācija; 30% - darbinieka solidāra atbildība; 30% - darba devēja izmaksas. Vai arī, krīzes situācijai ieilgstot, aicinām sekot Dānijas piemēram un ieviest 75% algu apmaksu no valsts budžeta[1]. Tas ilgtermiņā ļautu būtiski samazināt sociālā budžeta slogu saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Slimības lapu bezierunu apmaksa no valsts puses (B lapa) darbiniekiem ar jebkādām elpceļu saslimšanām vai tikai aizdomām par slimību un skaidras instrukcijas par karantīna nosacījumiem valstī. Noteikt tiesisko aizsardzību pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, un kuras nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Rast iespēju īstermiņa apgrozāmo līdzekļu atvieglotai pieejamībai. Krīzes skartajiem uzņēmumiem jānodrošina iespēja uz laiku bez soda sankcijām atlikt kredītu un procentu maksājumus. Tas palīdzētu aviācijas un tūrisma nozares komersantiem saglabāt darba vietas, novērst bankrotu vilni, un operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes. Vairāk informācijas: Biedrība “Latvijas Aviācijas Asociācija” Valdes loceklis Artūrs Kokars e-pasts: info@laa.aero [1] https://www.brusselstimes.com/all-news/eu-affairs/100505/danish-government-will-pay-75-of-threatened-private-sector-salaries/

Šī gada 21.08.2020 esam nosūtījuši Latvijas valdībai atklātu vēstuli par Covid-19 krīzi aviācijas nozarē. Jau 23.03.2020 esam informējuši valdību (vēstule Nr.074/2020), ka Latvijas aviācijas ekosistēmā kopumā atrodas 18 nozares (skatīt pielikumā), kuru darbība un finansiālā veiktspēja ir ietekmēta dēļ Covid-19 krīzes. Esam gandarīti, ka valsts kā gādīgs un rūpīgs saimnieks ir radis iespēju nodrošināt valsts kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktību, veicot atbilstošus finanšu ieguldījumus, kā arī būtisku pozitīvu ietekmi Covid-19 krīzes sākuma posmā uzņēmumiem ir devis operatīvi sniegtais dīkstāves pabalsts. Tomēr, aviācijas nozares ekosistēma nevar efektīvi pastāvēt un darboties bez privātajā sektorā strādājošiem uzņēmumiem un to sniegtajiem pakalpojumiem. Biedrība “Latvijas Aviācijas Asociācija” (turpmāk tekstā – Asociācija) ir veikusi nozares uzņēmumu aptauju, un šī pētījuma viena no būtiskākajām atziņām ir tas, ka teju visi aviācijas nozares uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar pasažieru apkalpošanu un gaisa kuģu apgādi, darbojas ar operacionāliem zaudējumiem. Tas ir, uzņēmumu faktiskie ikdienas izdevumi pārsniedz ieņēmumus no sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā tas ietekmē vairāk kā pusi no privātajā sektorā strādājošajiem aviācijas nozares uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu virs 300 miljoniem EUR (2019. gada dati) un vairāk kā 1 300 labi atalgotiem darbiniekiem. Ņemot vērā šo aviācijas uzņēmumu neatņemamu sastāvdaļu aviācijas piegāžu ķēdē, to saimnieciskās darbības ierobežošana vai pārtraukšana atstās viennozīmīgi negatīvu saimnieciskās darbības ietekmi uz Latvijas valstij piederošajiem aviācijas nozares uzņēmumiem – AS “Air Baltic Corporation”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas Gaisa satiksme”. Šo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2019. gadā sasniedza 0,6 miljardus EUR un darbinieku skaits 3 500 strādājošo. Tā rezultātā, lai arī šī gada 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija valstī ir izbeigta un krīzes skarto uzņēmumu dīkstāves pabalsta izmaksas vairs nav pieejamas, aviācijas nozarē strādājošiem uzņēmumiem krīze joprojām turpinās pilnā mērā, kas rada pamatotas bažas par šo uzņēmumu spēju turpināt darbu esošajos neskaidrības apstākļos. Vairāki uzņēmumi, ja netiks rastas atbilstošas valsts atbalsta iespējas, jau tuvākajā laikā no jauna gatavojas uzsākt kolektīvās atlaišanas, kā arī izsver iespējas pārtraukt darbu Latvijas teritorijā vai arī uzsākt maksātnespējas procesu. Atbilstoši Asociācijas veiktajām aplēsēm, tuvāko trīs mēnešu laikā varētu tikt atlaisti līdz pat 600 augsti kvalificēti nozares darbinieki, kas sastāda ap 20% no visiem aviācijas privātajā sektorā strādājošiem darbiniekiem. Šī apstākļa ignorēšana un vispārīga vilcināšanās ar speciālu atbalstu aviācijas nozares uzņēmējiem un to darbiniekiem, līdzīgi kā tas tika izdarīts tūrisma un viesmīlības nozarē, var radīt negatīvas sekas nozares spējai atjaunoties pēckrīzes apstākļos. Tāpat, vēršam Jūsu uzmanību, ka Igaunijas valdība šo otrdien notikušajā Ministru kabineta sēdē nolēma atļaut Covid-19 testēšanu personām, kas ieceļo valstī. Šo testu veikšana var aizstāt 14 dienu karantīnas nosacījumu. Tāpat, Latvija ir noteikusi striktākus gaisa satiksmes ierobežojumus, salīdzinot arī ar Lietuvā noteikto. Īpašu neizpratni rada apstāklis, ka, salīdzinot ar autotransporta kustību un jūras satiksmi starp valstīm, tieši gaisa transports tiek pakļauts nesamērīgām kontroles, birokrātijas un ierobežojumu prasībām, kā rezultātā gaisa satiksmei noteiktie ierobežojumi faktiski nesasniedz savu mērķi, kaitē nozares darbam un ir viegli apejami. Šī gada 2.jūnijā Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, Tallinā tiekoties ar Polijas un Baltijas valstu ārlietu ministriem, ir akcentējis nepieciešamību turpināt ciešu koordināciju Covid-19 ierobežojošo pasākumu atcelšanā Baltijas reģionā. Diemžēl, faktiskās koordinācijas trūkums un dažādi īstenotie ceļošanas ierobežojumi un Covid-19 testēšanas nosacījumi rada neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas aviācijas nozarei un valsts ekonomikai kopumā. Pēc būtības tas nozīmē, ka galvenos labumus no Latvijas valdības ieguldījumiem nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic saņem Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, savukārt Rīgas lidostā joprojām tiek ierobežota aviosatiksme, kas var rezultēties ar neatgriezenisku pasažieru pārvadājumu tirgus pārdali par labu mūsu kaimiņvalstīm. Lai novēstu aviācijas nozares uzņēmumu maksātnespēju, kvalificētu darbinieku tūlītēju masveida atlaišanu un izvairītos no iespējamām tiesvedībām par nevienlīdzīgu pieeju valsts atbalsta pasākumiem, atkārtoti lūdzam: 1. Pārskatīt ieviesto lidojumu aizliegšanas metodoloģiju un atbilstoši Baltijas valstīs pieņemtai praksei paplašināt atļauto lidojumu galamērķu skaitu. 2. Noteikt, ka 14 dienu karantīnas nosacījums ieceļojošiem pasažieriem var tikt aizstāts ar testēšanu, tai skaitā, nodrošinot viegli pieejamu Covid-19 testēšanu Rīgas lidostā. 3. Sadarbībā ar aviācijas nozares ekspertiem un uzņēmumu pārstāvjiem izstrādāt speciālu valsts atbalsta programmu, kas būtu piemērojama visiem aviācijas nozarē strādājošajiem darbiniekiem un privātā sektora aviācijas komersantiem. Aviācijas nozares darbības saglabāšanai kritiski svarīgo nozaru saraksts, kuras būtiski ir skārusi Covid-2019 krīze atbilstoši NACE 2.0 klasifikatoram 33.16 Lidaparātu un kosmosa kuģu remonts un apkope 52.23 Aviotransporta palīgdarbības 51.10 Pasažieru aviopārvadājumi 51.21 Kravu aviopārvadājumi 56.10 Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi 56.29 Cita veida ēdināšanas pakalpojumi 46.71 Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība 47.11 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku 52.10 Uzglabāšana un noliktavu saimniecība 52.29 Pārējās transporta palīgdarbības 53.20 Citas pasta un kurjeru darbības 68.20 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana 71.12 Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas 72.19 Pārējo pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs 78.10 Nodarbinātības aģentūru darbība 81.29 Cita veida tīrīšanas darbības 85.53 Transportlīdzekļu vadītāju apmācība 85.59 Citur neklasificēta izglītība Avots: Biedrība "Latvijas Aviācijas Asociācija"

Pēc starptautisko regulāro un neregulāro pasažieru lidojumu apturēšanas, lidosta “Rīga” no 17.marta turpinās darbu ierobežotā apjomā, apkalpojot repatriācijas reisus, kravu pārvadājumus un citus atļautos lidojumus. Turpināsies arī iekšzemes lidojumi Rīga-Liepāja, ko nodrošina nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”. Lidosta sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) turpinās piedāvāt iespēju veikt veselības pārbaudes ar repatriācijas reisiem ielidojošiem pasažieriem un informēs ceļotājus par nepieciešamību ievērot obligātu 14 dienu karantīnu. Mediķu punkti lidostā strādās saskaņā ar šo reisu grafikiem. “Mūsu darbinieku un sabiedrības kopējā drošība un veselība ir lidostas “Rīga” prioritāte un vērtība, tāpēc mums ir jāpieņem un jāīsteno noteiktie pasākumi COVID-19 vīrusa turpmākai ierobežošanai. Mūsu galvenais uzdevums šajā krīzes situācijā ir nodrošināt to reisu apkalpošanu, kas turpinās lidojumus, kā arī uzņēmuma operacionālo un finansiālo stabilitāti, lai pēc situācijas normalizēšanās pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot lidostas darbību pilnā apjomā. Vēlos pateikties lidostas profesionālajai komandai par paveikto šajā saspringtajā darba posmā!” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Lidostas stāvvietās šobrīd ir izvietoti 45 gaisa kuģi, kuriem lidosta “Rīga” ir bāzes lidosta – 37 nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” lidmašīnas, 6 aviokompānijas “SmartLynx” un divi “WizzAir” gaisa kuģi, kā arī trīs privātās lidmašīnas. Kopumā lidojumu ierobežojumu laikā lidostā “Rīgā” atradīsies vairāk nekā 50 gaisa kuģu. Tāpat lidostā strādājošie uzņēmumi turpinās lidmašīnu remontdarbus, notiks treniņlidojumi un tehniskie reisi bez pasažieriem. Aviokompānijām, kas vēlas saņemt īpašo atļauju pasažieru pārvadājumiem, jāvēršas Satiksmes ministrijas Aviācijas departamentā. Informācija par lidojumiem, kam piešķirta satiksmes ministra atļauja, atrodama Satiksmes ministrijas mājas lapā http://sam.gov.lv/?cat=8&art_id=9533. Aicinām pasažierus pirms biļešu iegādes pārliecināties, vai reiss, uz kuru biļetes tiek tirgotas, ir saņēmis satiksmes ministra atļauju. Lidosta atgādina, ka visus jautājumus, kas saistīti ar lidojumu rezervācijas atcelšanu vai maiņu, kā arī līdzekļu atgūšanu, pasažieriem jārisina ar savām aviokompānijām. Lidosta aicina šos jautājumus ar aviokompānijām risināt attālināti, neierodoties klātienē lidostā. Latvijas pilsoņi, kas atrodas ārvalstīs un nonākuši ārkārtas situācijā, ir aicināti sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu pa tālruni +371 26337711 un reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Tos, kas vēlas atgriezties mājās ar gaisa satiksmi, aicinām reģistrēties nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mājas lapā. Lidosta arī atgādina, ka ārvalstu pilsoņiem pēc 17.marta plkst. 00.00 ieceļošana Latvijā ir atļauta tikai ar īpašu ārlietu ministra un iekšlietu ministra atļauju. Ārvalstu pilsoņi, kas atrodas Latvijā un vēlas izceļot, drīkst šķērsot valsts robežu. Ārvalstu pilsoņus, kas atrodas Latvijā un nav atraduši iespēju izceļot, aicinām vērsties savas valsts vēstniecībā. Jau ziņots, ka nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas COVID-19 izplatību Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija un no šā gada 17.marta plkst. 00.00 līdz 14.aprīļa 23.59 ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi no un uz lidostu “Rīga”. Pēdējais starptautiskais pasažieru reiss lidostā “Rīga” ieradās ar īpašu satiksmes ministra atļauju 17.marta agrā rītā no Kutaisi Gruzijā, un to izpildīja Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība “WizzAir”. Avots: Lidosta "Rīga"

Ārkārtas situācijas izsludināšana saistībā ar Covid-19 un tās izrietošie lēmumi par radikālu aviācijas nozares darbības ierobežošanu, radījuši dīkstāvi un grauj visu Latvijas aviācijas ekosistēmu. Tādēļ gan aviācija, gan ar to saistītās jomas jāiekļauj valsts atbalstāmo nozaru sarakstā vai to atbalstam nekavējoši jāmeklē citi risinājumi – uzsvērts biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” (LAA) vēstulē Ministru kabinetam un Ekonomikas ministrijai. Nozares asociācija uzsver, ka nepietiek ar to, ka atbalstāmo nozaru sarakstā tiek iekļauti pasažieru aviopārvadājumi. Latvijas aviācijā darbojas plašs uzņēmumu spektrs ar visdažādākajiem pakalpojumu un uzņēmējdarbības profiliem. Līdz ar to LAA stingri iestājas par to, ka atbalstāmo nozaru saraktā jāiekļauj tās nozares, kas ne tikai tieši, bet arī pastarpināti saistītas ar aviāciju un kuras jau tagad ir skārusi krīze – kopskaitā 18, neatkarīgi no NACE reģistrētā uzņēmējdarbības koda, bet ņemot vērā darbības teritoriju – lidosta “Rīga”. Atbalsts aviācijai un ar to saistītajām nozarēm ir kritiski svarīgs jau tagad, lai efektīvi atjaunotu darbu pēckrīzes apstākļos un saglabātu līdera pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū, kas spēj nodrošināt augstu pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai un ļaus ātrāk atjaunoties arī tādām valsts atbalstītām nozarēm kā tūrisms, viesnīcu un viesmīlības industrija. Aviācijas nozares uzņēmēji atbalsta Ministru kabineta 2020.gada 19.marta ārkārtas sēdē identificētās atbalstāmās krīzes skartās nozares, tai skaitā “51.10 Pasažieru aviopārvadājumi”. Vienlaikus LAA sniegusi konkrētus priekšlikumus un uzsver, ka jāatbalsta arī tādi saimnieciskās darbības veidi (apakšnozares), kā “33.16 Lidaparātu un kosmosa kuģu remonts un apkope” un ­­­­­“52.23 Aviotransporta palīgdarbības” (atbilstoši NACE 2.0 klasifikatoram), jo bez tām aviopārvadājumi nav iespējami. Tāpat atbalstāmi uzņēmēji, kuru darbības teritorija ir lidosta “Rīga”, jo šiem uzņēmumiem nav iespējams veikt uzņēmējdarbību dēļ apturētās pasažieru plūsmas. “Vairāk nekā 30 lidostas teritorijā strādājošie apkalpojošās, mazumtirdzniecības, kafejnīcu, restorānu u.c. jomu uzņēmumi ir dīkstāvē, kas radusies no ārkārtas situācijas izsludināšanas un aviopārvadājumu drastiskās ierobežošanas,” uzsver Hakans Uzunosmanoglu, viena no lidostā “Rīgā” strādājošo uzņēmumu – SIA “TAV Latvia”, vadītājs. Viņš piebilst, ka pretēji citām mazumtirdzniecības ķēdēm vai uzņēmumiem apkalpojošajā sfērā, kam ir elastīgākas darbības iespējas, viņa pārstāvētais uzņēmums un citi lidostā esošie komersanti jau tagad ir slēgti, darbinieki ir piespiedu dīkstāvē, tiek ciesti zaudējumi. LAA atzinīgi vērtē līdzšinējo sadarbību, saņemto izpratni un sociālo dialogu ar būtiskāko nozares partneri – ar Satiksmes ministriju. Vienlaikus LAA pauž cerību par pārējo iesaistīto institūciju iesaisti, lai atbalstītu aviāciju un ar to saistītās apakšnozares. Tāpat LAA ir atvērta dialogam, sadarbībai un turpmāku priekšlikumu sniegšanai, lai kopīgi ar valsts pārstāvjiem rastu risinājumus, kas pēc iespējas mazinātu Latvijas aviācijas nozares krahu. Vairāk informācijas: Artūrs Kokars Biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” Valdes loceklis E-pasts: info@laa.aero